Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: advolitā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
advolitō
|
advolitor
|
advolitem
|
advoliter
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
advolitas
|
advolitāris
|
advolites
|
advolitēris
|
advolitā
|
advolitare
|
| 3 p.
|
advolitat
|
advolitātur
|
advolitet
|
advolitētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
advolitāmus
|
advolitāmur
|
advolitēmus
|
advolitēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
advolitātis
|
advolitāmini
|
advolitētis
|
advolitēmini
|
advolitāte
|
advolitamini
|
| 3 p.
|
advolitant
|
advolitantur
|
advolitent
|
advolitentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
advolitābam
|
advolitābar
|
advolitārem
|
advolitārer
|
| 2 p.
|
advolitābas
|
advolitabāris
|
advolitāres
|
advolitarēris
|
| 3 p.
|
advolitābat
|
advolitabātur
|
advolitāret
|
advolitarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
advolitabāmus
|
advolitabāmur
|
advolitarēmus
|
advolitarēmur
|
| 2 p.
|
advolitabātis
|
advolitabamini
|
advolitarētis
|
advolitarēmini
|
| 3 p.
|
advolitābant
|
advolitabantur
|
advolitarent
|
advolitarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
advolitābo
|
advolitabor
|
—
|
| 2 p.
|
advolitābis
|
advolitaberis
|
advolitāto
|
| 3 p.
|
advolitābit
|
advolitabitur
|
advolitāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
advolitabimus
|
advolitabimur
|
—
|
| 2 p.
|
advolitabitis
|
advolitabimini
|
advolitatōte
|
| 3 p.
|
advolitabuntur
|
advolitanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
advolitāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
advolitāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
advolitāns
|
| Gerundium
|
advolitandī
|
| Gerundivum
|
advolitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: advolitāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
advolitāvī
|
advolitāverim
|
advolitāveram
|
advolitāvissem
|
advolitāverō
|
| 2 p.
|
advolitāvisti
|
advolitāveris
|
advolitāveras
|
advolitāvisses
|
advolitāveris
|
| 3 p.
|
advolitāvit
|
advolitāverit
|
advolitāverat
|
advolitāvisset
|
advolitāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
advolitāvimus
|
advolitāverimus
|
advolitāverāmus
|
advolitāvissēmus
|
advolitāverimus
|
| 2 p.
|
advolitāvistis
|
advolitāveritis
|
advolitāverātis
|
advolitāvissētis
|
advolitāveritis
|
| 3 p.
|
advolitāvērunt
|
advolitāverint
|
advolitāverant
|
advolitāvissent
|
advolitāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
advolitāvisse
|
Основа супина: advolitāt-
| Participium perfecti passivi
|
advolitātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
advolitātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
advolitātum
|
| Supinum II
|
advolitātū
|
advolito
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ad-; корень: --.
- [frequ. к advolo]прилетать: papilio luminibus (dat.) advolitans PM бабочка, летящая на огонь. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
