Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: assolā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
assolō
|
assolor
|
assolem
|
assoler
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
assolas
|
assolāris
|
assoles
|
assolēris
|
assolā
|
assolare
|
| 3 p.
|
assolat
|
assolātur
|
assolet
|
assolētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
assolāmus
|
assolāmur
|
assolēmus
|
assolēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
assolātis
|
assolāmini
|
assolētis
|
assolēmini
|
assolāte
|
assolamini
|
| 3 p.
|
assolant
|
assolantur
|
assolent
|
assolentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
assolābam
|
assolābar
|
assolārem
|
assolārer
|
| 2 p.
|
assolābas
|
assolabāris
|
assolāres
|
assolarēris
|
| 3 p.
|
assolābat
|
assolabātur
|
assolāret
|
assolarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
assolabāmus
|
assolabāmur
|
assolarēmus
|
assolarēmur
|
| 2 p.
|
assolabātis
|
assolabamini
|
assolarētis
|
assolarēmini
|
| 3 p.
|
assolābant
|
assolabantur
|
assolarent
|
assolarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
assolābo
|
assolabor
|
—
|
| 2 p.
|
assolābis
|
assolaberis
|
assolāto
|
| 3 p.
|
assolābit
|
assolabitur
|
assolāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
assolabimus
|
assolabimur
|
—
|
| 2 p.
|
assolabitis
|
assolabimini
|
assolatōte
|
| 3 p.
|
assolabuntur
|
assolanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
assolāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
assolāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
assolāns
|
| Gerundium
|
assolandī
|
| Gerundivum
|
assolandus, -a, -um
|
Основа перфекта: assolāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
assolāvī
|
assolāverim
|
assolāveram
|
assolāvissem
|
assolāverō
|
| 2 p.
|
assolāvisti
|
assolāveris
|
assolāveras
|
assolāvisses
|
assolāveris
|
| 3 p.
|
assolāvit
|
assolāverit
|
assolāverat
|
assolāvisset
|
assolāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
assolāvimus
|
assolāverimus
|
assolāverāmus
|
assolāvissēmus
|
assolāverimus
|
| 2 p.
|
assolāvistis
|
assolāveritis
|
assolāverātis
|
assolāvissētis
|
assolāveritis
|
| 3 p.
|
assolāvērunt
|
assolāverint
|
assolāverant
|
assolāvissent
|
assolāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
assolāvisse
|
as-so-lo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: as-; корень: -sol-; окончание: -o.
Семантические свойства
править
- низвергать, разрушать, уничтожать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
Родственные слова
править
Происходит от Шаблон:этимология:assolare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
