Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: coactā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coactō
|
coactor
|
coactem
|
coacter
|
—
|
—
|
2 p.
|
coactas
|
coactāris
|
coactes
|
coactēris
|
coactā
|
coactare
|
3 p.
|
coactat
|
coactātur
|
coactet
|
coactētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
coactāmus
|
coactāmur
|
coactēmus
|
coactēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
coactātis
|
coactāmini
|
coactētis
|
coactēmini
|
coactāte
|
coactamini
|
3 p.
|
coactant
|
coactantur
|
coactent
|
coactentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coactābam
|
coactābar
|
coactārem
|
coactārer
|
2 p.
|
coactābas
|
coactabāris
|
coactāres
|
coactarēris
|
3 p.
|
coactābat
|
coactabātur
|
coactāret
|
coactarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
coactabāmus
|
coactabāmur
|
coactarēmus
|
coactarēmur
|
2 p.
|
coactabātis
|
coactabamini
|
coactarētis
|
coactarēmini
|
3 p.
|
coactābant
|
coactabantur
|
coactarent
|
coactarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
coactābo
|
coactabor
|
—
|
2 p.
|
coactābis
|
coactaberis
|
coactāto
|
3 p.
|
coactābit
|
coactabitur
|
coactāto
|
Plur.
|
1 p.
|
coactabimus
|
coactabimur
|
—
|
2 p.
|
coactabitis
|
coactabimini
|
coactatōte
|
3 p.
|
coactabuntur
|
coactanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
coactāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
coactāri
|
Participium praesentis actīvi
|
coactāns
|
Gerundium
|
coactandī
|
Gerundivum
|
coactandus, -a, -um
|
Основа перфекта: coactāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
coactāvī
|
coactāverim
|
coactāveram
|
coactāvissem
|
coactāverō
|
2 p.
|
coactāvisti
|
coactāveris
|
coactāveras
|
coactāvisses
|
coactāveris
|
3 p.
|
coactāvit
|
coactāverit
|
coactāverat
|
coactāvisset
|
coactāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
coactāvimus
|
coactāverimus
|
coactāverāmus
|
coactāvissēmus
|
coactāverimus
|
2 p.
|
coactāvistis
|
coactāveritis
|
coactāverātis
|
coactāvissētis
|
coactāveritis
|
3 p.
|
coactāvērunt
|
coactāverint
|
coactāverant
|
coactāvissent
|
coactāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
coactāvisse
|
Основа супина: coactāt-
Participium perfecti passivi
|
coactātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
coactātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
coactātum
|
Supinum II
|
coactātū
|
co-ac-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: co-; корень: --.
Семантические свойства
править
- заставлять, принуждать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править