Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: conjugā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
conjugō
|
conjugor
|
conjugem
|
conjuger
|
—
|
—
|
2 p.
|
conjugas
|
conjugāris
|
conjuges
|
conjugēris
|
conjugā
|
conjugare
|
3 p.
|
conjugat
|
conjugātur
|
conjuget
|
conjugētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
conjugāmus
|
conjugāmur
|
conjugēmus
|
conjugēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
conjugātis
|
conjugāmini
|
conjugētis
|
conjugēmini
|
conjugāte
|
conjugamini
|
3 p.
|
conjugant
|
conjugantur
|
conjugent
|
conjugentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
conjugābam
|
conjugābar
|
conjugārem
|
conjugārer
|
2 p.
|
conjugābas
|
conjugabāris
|
conjugāres
|
conjugarēris
|
3 p.
|
conjugābat
|
conjugabātur
|
conjugāret
|
conjugarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
conjugabāmus
|
conjugabāmur
|
conjugarēmus
|
conjugarēmur
|
2 p.
|
conjugabātis
|
conjugabamini
|
conjugarētis
|
conjugarēmini
|
3 p.
|
conjugābant
|
conjugabantur
|
conjugarent
|
conjugarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
conjugābo
|
conjugabor
|
—
|
2 p.
|
conjugābis
|
conjugaberis
|
conjugāto
|
3 p.
|
conjugābit
|
conjugabitur
|
conjugāto
|
Plur.
|
1 p.
|
conjugabimus
|
conjugabimur
|
—
|
2 p.
|
conjugabitis
|
conjugabimini
|
conjugatōte
|
3 p.
|
conjugabuntur
|
conjuganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
conjugāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
conjugāri
|
Participium praesentis actīvi
|
conjugāns
|
Gerundium
|
conjugandī
|
Gerundivum
|
conjugandus, -a, -um
|
Основа перфекта: conjugāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
conjugāvī
|
conjugāverim
|
conjugāveram
|
conjugāvissem
|
conjugāverō
|
2 p.
|
conjugāvisti
|
conjugāveris
|
conjugāveras
|
conjugāvisses
|
conjugāveris
|
3 p.
|
conjugāvit
|
conjugāverit
|
conjugāverat
|
conjugāvisset
|
conjugāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
conjugāvimus
|
conjugāverimus
|
conjugāverāmus
|
conjugāvissēmus
|
conjugāverimus
|
2 p.
|
conjugāvistis
|
conjugāveritis
|
conjugāverātis
|
conjugāvissētis
|
conjugāveritis
|
3 p.
|
conjugāvērunt
|
conjugāverint
|
conjugāverant
|
conjugāvissent
|
conjugāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
conjugāvisse
|
Основа супина: conjugāt-
Participium perfecti passivi
|
conjugātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
conjugātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
conjugātum
|
Supinum II
|
conjugātū
|
conjugo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства
править
- то же, что conjungo ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править