Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: deflagrā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
deflagrō
|
deflagror
|
deflagrem
|
deflagrer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
deflagras
|
deflagrāris
|
deflagres
|
deflagrēris
|
deflagrā
|
deflagrare
|
| 3 p.
|
deflagrat
|
deflagrātur
|
deflagret
|
deflagrētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
deflagrāmus
|
deflagrāmur
|
deflagrēmus
|
deflagrēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
deflagrātis
|
deflagrāmini
|
deflagrētis
|
deflagrēmini
|
deflagrāte
|
deflagramini
|
| 3 p.
|
deflagrant
|
deflagrantur
|
deflagrent
|
deflagrentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
deflagrābam
|
deflagrābar
|
deflagrārem
|
deflagrārer
|
| 2 p.
|
deflagrābas
|
deflagrabāris
|
deflagrāres
|
deflagrarēris
|
| 3 p.
|
deflagrābat
|
deflagrabātur
|
deflagrāret
|
deflagrarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
deflagrabāmus
|
deflagrabāmur
|
deflagrarēmus
|
deflagrarēmur
|
| 2 p.
|
deflagrabātis
|
deflagrabamini
|
deflagrarētis
|
deflagrarēmini
|
| 3 p.
|
deflagrābant
|
deflagrabantur
|
deflagrarent
|
deflagrarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
deflagrābo
|
deflagrabor
|
—
|
| 2 p.
|
deflagrābis
|
deflagraberis
|
deflagrāto
|
| 3 p.
|
deflagrābit
|
deflagrabitur
|
deflagrāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
deflagrabimus
|
deflagrabimur
|
—
|
| 2 p.
|
deflagrabitis
|
deflagrabimini
|
deflagratōte
|
| 3 p.
|
deflagrabuntur
|
deflagranto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
deflagrāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
deflagrāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
deflagrāns
|
| Gerundium
|
deflagrandī
|
| Gerundivum
|
deflagrandus, -a, -um
|
Основа перфекта: deflagrāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
deflagrāvī
|
deflagrāverim
|
deflagrāveram
|
deflagrāvissem
|
deflagrāverō
|
| 2 p.
|
deflagrāvisti
|
deflagrāveris
|
deflagrāveras
|
deflagrāvisses
|
deflagrāveris
|
| 3 p.
|
deflagrāvit
|
deflagrāverit
|
deflagrāverat
|
deflagrāvisset
|
deflagrāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
deflagrāvimus
|
deflagrāverimus
|
deflagrāverāmus
|
deflagrāvissēmus
|
deflagrāverimus
|
| 2 p.
|
deflagrāvistis
|
deflagrāveritis
|
deflagrāverātis
|
deflagrāvissētis
|
deflagrāveritis
|
| 3 p.
|
deflagrāvērunt
|
deflagrāverint
|
deflagrāverant
|
deflagrāvissent
|
deflagrāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
deflagrāvisse
|
Основа супина: deflagrāt-
| Participium perfecti passivi
|
deflagrātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
deflagrātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
deflagrātum
|
| Supinum II
|
deflagrātū
|
deflagro
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-; корень: --.
Семантические свойства
править
-
- сгорать дотла, погибать в пламени (fore aliquando, ut omnis hic mundus ardore deflagret C); погореть, пострадать от пожара (communi incendio d. C): templum deflagravit manu alicujus C храм сгорел от чьей-то руки (кем-то подожжённый); deflagratus сгоревший (ictu fulminis C), перен. уничтоженный, погибший (imperium C);
- переставать гореть, угасать, перен. утихать, прекращаться (ira deflagrat L, Lact; deflagrante seditione T);
- сжигать, опалять (loca, quae sol deflagrat Vtr). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
