dispertio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: dispertī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dispertiō	dispertior	dispertiam	dispertiar	—	—
	2 p.	dispertis	dispertīris	dispertias	dispertiāris	dispertī	dispertīre
	3 p.	dispertit	dispertītur	dispertiat	dispertiātur	—	—
Plur.	1 p.	dispertīmus	dispertīmur	dispertiāmus	dispertiāmur	—	—
	2 p.	dispertītis	dispertimini	dispertiātis	dispertiāmini	dispertīte	dispertimini
	3 p.	dispertiunt	dispertiuntur	dispertiant	dispertiantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dispertiēbam	dispertiēbar	dispertīrem	dispertīrer
	2 p.	dispertiēbas	dispertiebāris	dispertīres	dispertirēris
	3 p.	dispertiēbat	dispertiebātur	dispertīret	dispertirētur
Plur.	1 p.	dispertiebāmus	dispertiebāmur	dispertirēmus	dispertirēmur
	2 p.	dispertiebātis	dispertiebamini	dispertirētis	dispertirēmini
	3 p.	dispertiēbant	dispertiebantur	dispertīrent	dispertirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	dispertiam	dispertiar	—
	2 p.	disperties	dispertiēris	dispertīto
	3 p.	dispertiet	dispertiētur	dispertīto
Plur.	1 p.	dispertiēmus	dispertiēmur	—
	2 p.	dispertiētis	dispertiemini	dispertitōte
	3 p.	dispertientur	dispertiunto

Infīnitivus praesentis actīvi	dispertīre
Infīnitivus praesentis passīvi	dispertīri
Participium praesentis actīvi	dispertiens
Gerundium	dispertiendi
Gerundivum	dispertiendus, -a, -um

Основа перфекта: dispertīv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	dispertīvī	dispertīverim	dispertīveram	dispertīvissem	dispertīverō
	2 p.	dispertīvisti	dispertīveris	dispertīveras	dispertīvisses	dispertīveris
	3 p.	dispertīvit	dispertīverit	dispertīverat	dispertīvisset	dispertīverit
Pl.	1 p.	dispertīvimus	dispertīverimus	dispertīverāmus	dispertīvissēmus	dispertīverimus
	2 p.	dispertīvistis	dispertīveritis	dispertīverātis	dispertīvissētis	dispertīveritis
	3 p.	dispertīvērunt	dispertīverint	dispertīverant	dispertīvissent	dispertīverint

Infīnitivus perfecti actīvi	dispertīvisse

Основа супина: dispertīt-

Participium perfecti passivi	dispertītus, -a, -um
Participium futuri activi	dispertītūrus, -a, -um
Supinum I	dispertītum
Supinum II	dispertītū

dispertio

Глагол, четвёртое спряжение.

Приставка: dis-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. распределять, размещать (exercitum per oppida L; tirones inter legiones bAfr); (рас)планировать (tempora voluptatis laborisque C);
2. раздавать (pecuniam judicibus C; aliquid servis Nep);
3. разбивать, делить(aliquid in quattuor genera C); pass. dispertior Pl разлучаться, расставаться. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??