Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obscaevā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obscaevō
|
obscaevor
|
obscaevem
|
obscaever
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obscaevas
|
obscaevāris
|
obscaeves
|
obscaevēris
|
obscaevā
|
obscaevare
|
| 3 p.
|
obscaevat
|
obscaevātur
|
obscaevet
|
obscaevētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
obscaevāmus
|
obscaevāmur
|
obscaevēmus
|
obscaevēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obscaevātis
|
obscaevāmini
|
obscaevētis
|
obscaevēmini
|
obscaevāte
|
obscaevamini
|
| 3 p.
|
obscaevant
|
obscaevantur
|
obscaevent
|
obscaeventur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obscaevābam
|
obscaevābar
|
obscaevārem
|
obscaevārer
|
| 2 p.
|
obscaevābas
|
obscaevabāris
|
obscaevāres
|
obscaevarēris
|
| 3 p.
|
obscaevābat
|
obscaevabātur
|
obscaevāret
|
obscaevarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
obscaevabāmus
|
obscaevabāmur
|
obscaevarēmus
|
obscaevarēmur
|
| 2 p.
|
obscaevabātis
|
obscaevabamini
|
obscaevarētis
|
obscaevarēmini
|
| 3 p.
|
obscaevābant
|
obscaevabantur
|
obscaevarent
|
obscaevarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obscaevābo
|
obscaevabor
|
—
|
| 2 p.
|
obscaevābis
|
obscaevaberis
|
obscaevāto
|
| 3 p.
|
obscaevābit
|
obscaevabitur
|
obscaevāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
obscaevabimus
|
obscaevabimur
|
—
|
| 2 p.
|
obscaevabitis
|
obscaevabimini
|
obscaevatōte
|
| 3 p.
|
obscaevabuntur
|
obscaevanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
obscaevāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
obscaevāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
obscaevāns
|
| Gerundium
|
obscaevandī
|
| Gerundivum
|
obscaevandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obscaevāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
obscaevāvī
|
obscaevāverim
|
obscaevāveram
|
obscaevāvissem
|
obscaevāverō
|
| 2 p.
|
obscaevāvisti
|
obscaevāveris
|
obscaevāveras
|
obscaevāvisses
|
obscaevāveris
|
| 3 p.
|
obscaevāvit
|
obscaevāverit
|
obscaevāverat
|
obscaevāvisset
|
obscaevāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
obscaevāvimus
|
obscaevāverimus
|
obscaevāverāmus
|
obscaevāvissēmus
|
obscaevāverimus
|
| 2 p.
|
obscaevāvistis
|
obscaevāveritis
|
obscaevāverātis
|
obscaevāvissētis
|
obscaevāveritis
|
| 3 p.
|
obscaevāvērunt
|
obscaevāverint
|
obscaevāverant
|
obscaevāvissent
|
obscaevāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
obscaevāvisse
|
Основа супина: obscaevāt-
| Participium perfecti passivi
|
obscaevātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
obscaevātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
obscaevātum
|
| Supinum II
|
obscaevātū
|
obscaevo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
- [ob + scaeva] подавать недобрый знак, быть дурным предзнаменованием (alicui rei Pl) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
