Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obsipā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obsipō
|
obsipor
|
obsipem
|
obsiper
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obsipas
|
obsipāris
|
obsipes
|
obsipēris
|
obsipā
|
obsipare
|
| 3 p.
|
obsipat
|
obsipātur
|
obsipet
|
obsipētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
obsipāmus
|
obsipāmur
|
obsipēmus
|
obsipēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obsipātis
|
obsipāmini
|
obsipētis
|
obsipēmini
|
obsipāte
|
obsipamini
|
| 3 p.
|
obsipant
|
obsipantur
|
obsipent
|
obsipentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obsipābam
|
obsipābar
|
obsipārem
|
obsipārer
|
| 2 p.
|
obsipābas
|
obsipabāris
|
obsipāres
|
obsiparēris
|
| 3 p.
|
obsipābat
|
obsipabātur
|
obsipāret
|
obsiparētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
obsipabāmus
|
obsipabāmur
|
obsiparēmus
|
obsiparēmur
|
| 2 p.
|
obsipabātis
|
obsipabamini
|
obsiparētis
|
obsiparēmini
|
| 3 p.
|
obsipābant
|
obsipabantur
|
obsiparent
|
obsiparentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obsipābo
|
obsipabor
|
—
|
| 2 p.
|
obsipābis
|
obsipaberis
|
obsipāto
|
| 3 p.
|
obsipābit
|
obsipabitur
|
obsipāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
obsipabimus
|
obsipabimur
|
—
|
| 2 p.
|
obsipabitis
|
obsipabimini
|
obsipatōte
|
| 3 p.
|
obsipabuntur
|
obsipanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
obsipāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
obsipāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
obsipāns
|
| Gerundium
|
obsipandī
|
| Gerundivum
|
obsipandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obsipāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
obsipāvī
|
obsipāverim
|
obsipāveram
|
obsipāvissem
|
obsipāverō
|
| 2 p.
|
obsipāvisti
|
obsipāveris
|
obsipāveras
|
obsipāvisses
|
obsipāveris
|
| 3 p.
|
obsipāvit
|
obsipāverit
|
obsipāverat
|
obsipāvisset
|
obsipāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
obsipāvimus
|
obsipāverimus
|
obsipāverāmus
|
obsipāvissēmus
|
obsipāverimus
|
| 2 p.
|
obsipāvistis
|
obsipāveritis
|
obsipāverātis
|
obsipāvissētis
|
obsipāveritis
|
| 3 p.
|
obsipāvērunt
|
obsipāverint
|
obsipāverant
|
obsipāvissent
|
obsipāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
obsipāvisse
|
Основа супина: obsipāt-
| Participium perfecti passivi
|
obsipātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
obsipātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
obsipātum
|
| Supinum II
|
obsipātū
|
obsipo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
- [одного корня с supo и dissipo] обрызгивать, окроплять: o. aquulam погов. Pl освежать, подкреплять, придавать духу ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
