Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obvelā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obvelō
|
obvelor
|
obvelem
|
obveler
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obvelas
|
obvelāris
|
obveles
|
obvelēris
|
obvelā
|
obvelare
|
| 3 p.
|
obvelat
|
obvelātur
|
obvelet
|
obvelētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
obvelāmus
|
obvelāmur
|
obvelēmus
|
obvelēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obvelātis
|
obvelāmini
|
obvelētis
|
obvelēmini
|
obvelāte
|
obvelamini
|
| 3 p.
|
obvelant
|
obvelantur
|
obvelent
|
obvelentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obvelābam
|
obvelābar
|
obvelārem
|
obvelārer
|
| 2 p.
|
obvelābas
|
obvelabāris
|
obvelāres
|
obvelarēris
|
| 3 p.
|
obvelābat
|
obvelabātur
|
obvelāret
|
obvelarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
obvelabāmus
|
obvelabāmur
|
obvelarēmus
|
obvelarēmur
|
| 2 p.
|
obvelabātis
|
obvelabamini
|
obvelarētis
|
obvelarēmini
|
| 3 p.
|
obvelābant
|
obvelabantur
|
obvelarent
|
obvelarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obvelābo
|
obvelabor
|
—
|
| 2 p.
|
obvelābis
|
obvelaberis
|
obvelāto
|
| 3 p.
|
obvelābit
|
obvelabitur
|
obvelāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
obvelabimus
|
obvelabimur
|
—
|
| 2 p.
|
obvelabitis
|
obvelabimini
|
obvelatōte
|
| 3 p.
|
obvelabuntur
|
obvelanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
obvelāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
obvelāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
obvelāns
|
| Gerundium
|
obvelandī
|
| Gerundivum
|
obvelandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obvelāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
obvelāvī
|
obvelāverim
|
obvelāveram
|
obvelāvissem
|
obvelāverō
|
| 2 p.
|
obvelāvisti
|
obvelāveris
|
obvelāveras
|
obvelāvisses
|
obvelāveris
|
| 3 p.
|
obvelāvit
|
obvelāverit
|
obvelāverat
|
obvelāvisset
|
obvelāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
obvelāvimus
|
obvelāverimus
|
obvelāverāmus
|
obvelāvissēmus
|
obvelāverimus
|
| 2 p.
|
obvelāvistis
|
obvelāveritis
|
obvelāverātis
|
obvelāvissētis
|
obvelāveritis
|
| 3 p.
|
obvelāvērunt
|
obvelāverint
|
obvelāverant
|
obvelāvissent
|
obvelāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
obvelāvisse
|
Основа супина: obvelāt-
| Participium perfecti passivi
|
obvelātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
obvelātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
obvelātum
|
| Supinum II
|
obvelātū
|
obvelo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
- занавешивать, закрывать (aliquid aliqua re Eccl) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
