Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obverberā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obverberō
|
obverberor
|
obverberem
|
obverberer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obverberas
|
obverberāris
|
obverberes
|
obverberēris
|
obverberā
|
obverberare
|
| 3 p.
|
obverberat
|
obverberātur
|
obverberet
|
obverberētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
obverberāmus
|
obverberāmur
|
obverberēmus
|
obverberēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
obverberātis
|
obverberāmini
|
obverberētis
|
obverberēmini
|
obverberāte
|
obverberamini
|
| 3 p.
|
obverberant
|
obverberantur
|
obverberent
|
obverberentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obverberābam
|
obverberābar
|
obverberārem
|
obverberārer
|
| 2 p.
|
obverberābas
|
obverberabāris
|
obverberāres
|
obverberarēris
|
| 3 p.
|
obverberābat
|
obverberabātur
|
obverberāret
|
obverberarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
obverberabāmus
|
obverberabāmur
|
obverberarēmus
|
obverberarēmur
|
| 2 p.
|
obverberabātis
|
obverberabamini
|
obverberarētis
|
obverberarēmini
|
| 3 p.
|
obverberābant
|
obverberabantur
|
obverberarent
|
obverberarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
obverberābo
|
obverberabor
|
—
|
| 2 p.
|
obverberābis
|
obverberaberis
|
obverberāto
|
| 3 p.
|
obverberābit
|
obverberabitur
|
obverberāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
obverberabimus
|
obverberabimur
|
—
|
| 2 p.
|
obverberabitis
|
obverberabimini
|
obverberatōte
|
| 3 p.
|
obverberabuntur
|
obverberanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
obverberāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
obverberāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
obverberāns
|
| Gerundium
|
obverberandī
|
| Gerundivum
|
obverberandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obverberāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
obverberāvī
|
obverberāverim
|
obverberāveram
|
obverberāvissem
|
obverberāverō
|
| 2 p.
|
obverberāvisti
|
obverberāveris
|
obverberāveras
|
obverberāvisses
|
obverberāveris
|
| 3 p.
|
obverberāvit
|
obverberāverit
|
obverberāverat
|
obverberāvisset
|
obverberāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
obverberāvimus
|
obverberāverimus
|
obverberāverāmus
|
obverberāvissēmus
|
obverberāverimus
|
| 2 p.
|
obverberāvistis
|
obverberāveritis
|
obverberāverātis
|
obverberāvissētis
|
obverberāveritis
|
| 3 p.
|
obverberāvērunt
|
obverberāverint
|
obverberāverant
|
obverberāvissent
|
obverberāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
obverberāvisse
|
Основа супина: obverberāt-
| Participium perfecti passivi
|
obverberātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
obverberātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
obverberātum
|
| Supinum II
|
obverberātū
|
obverbero
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
- бить, избивать (asinum baculo Ap) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
