Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: ciē-
|
Praesens
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
cieō
|
cieor
|
cieam
|
ciear
|
—
|
—
|
---|
2 p.
|
cies
|
ciēris
|
cieas
|
cieāris
|
cie
|
ciere
|
---|
3 p.
|
ciet
|
ciētur
|
cieat
|
cieātur
|
—
|
—
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
ciēmus
|
ciēmur
|
cieāmus
|
cieāmur
|
—
|
—
|
---|
2 p.
|
ciētis
|
ciemini
|
cieātis
|
cieamini
|
ciēte
|
ciemini
|
---|
3 p.
|
cient
|
cientur
|
cieant
|
cieantur
|
—
|
—
|
---|
|
Imperfectum
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
ciēbam
|
ciēbar
|
ciērem
|
ciērer
|
---|
2 p.
|
ciēbas
|
ciebāris
|
ciēres
|
cierēris
|
---|
3 p.
|
ciēbat
|
ciebātur
|
ciēret
|
cierētur
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
ciebāmus
|
ciebāmur
|
cierēmus
|
cierēmur
|
---|
2 p.
|
ciebātis
|
ciebamini
|
cierētis
|
cierēmini
|
---|
3 p.
|
ciēbant
|
ciebantur
|
cierent
|
cierentur
|
---|
|
Futūrum I
|
---|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
ciēbo
|
ciēbor
|
—
|
---|
2 p.
|
ciēbis
|
cieberis
|
ciēto
|
---|
3 p.
|
ciēbit
|
ciebitur
|
ciēto
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
ciebimus
|
ciebimur
|
—
|
---|
2 p.
|
ciebitis
|
ciebimini
|
cietōte
|
---|
3 p.
|
ciebuntur
|
ciento
|
---|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
ciēre
|
---|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
ciēri
|
---|
Participium praesentis actīvi
|
ciens
|
---|
Gerundium
|
ciendi
|
---|
Gerundivum
|
ciendus, -a, -um
|
---|
Основа перфекта: cīv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
---|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
---|
Sg.
|
1 p.
|
cīvī
|
cīverim
|
cīveram
|
cīvissem
|
cīverō
|
---|
2 p.
|
cīvisti
|
cīveris
|
cīveras
|
cīvisses
|
cīveris
|
---|
3 p.
|
cīvit
|
cīverit
|
cīverat
|
cīvisset
|
cīverit
|
---|
Pl.
|
1 p.
|
cīvimus
|
cīverimus
|
cīverāmus
|
cīvissēmus
|
cīverimus
|
---|
2 p.
|
cīvistis
|
cīveritis
|
cīverātis
|
cīvissētis
|
cīveritis
|
---|
3 p.
|
cīvērunt
|
cīverint
|
cīverant
|
cīvissent
|
cīverint
|
---|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
cīvisse
|
---|
Основа супина: cit-
Participium perfecti passivi
|
citus, -a, -um
|
---|
Participium futuri activi
|
citūrus, -a, -um
|
---|
Supinum I
|
citum
|
---|
Supinum II
|
citū
|
---|
ci-e·o
Глагол, второе спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства
править
- приводить в движение, двигать, возбуждать, волновать, потрясать, колебать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- издавать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
Родственные слова
править
Происходит от праиндоевр. *keie- «двигать».
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править