Участник:Vitalik/Индекс/Латышский язык/Uz

Index править

Латышский индекс

A • Ā • B • C • Č • D • E • Ē • F • G • Ģ • H • I • Ī • J • K • Ķ • L • Ļ • M • N • Ņ • O • P • R • S • Š • T • U • Ū • V • Z • Ž • —⁣u- · ua · ub · uc · uč · ud · uf · ug · uh · ui · uj · uk · uķ · ul · uļ · um · un · uņ · up · ur · us · uš · ut · uū · uv · uz · už⁣ uz↓ · uza↓ · uzā↓ · uzb↓ · uzc↓ · uzč↓ · uzd↓ · uze↓ · uzē↓ · uzf↓ · uzg↓ · uzģ↓ · uzi↓ · uzj↓ · uzk↓ · uzķ↓ · uzl↓ · uzļ↓ · uzm↓ · uzn↓ · uzņ↓ · uzo↓ · uzp↓ · uzr↓ · uzs↓ · uzš↓ · uzt↓ · uzu↓ · uzū↓ · uzv↓ · uzz↓ · uzž↓⁣

Латышский язык

uz править

uz ADP ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uza править

uzači ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.} ^{Latvju mazā enciklopēdija. Rīga, Grāmatu Draugs, 1935.}
uzacot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzacs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzadatot ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzadatotājs ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzadīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaicinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaicināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaicinātājs ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzairēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzairēties VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzart VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzasinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzasināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzasināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaste NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaudzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaudzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaugt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaugties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzaugums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzauklēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaulekšot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzauļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaurēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaurot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaust VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaust VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzauties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzā править

uzāķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzārdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzāvnieki ^{Dambe V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga, Zinātne, 1990.}

uzb править

uzbaidēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbaidīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbakstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzballēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbalsenis ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbalsnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbangojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbangot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbangoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbara ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzbarināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbarojams NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbarot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbaroties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbars ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbārstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbārstīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbārties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbarži ^{Latvju mazā enciklopēdija. Rīga, Grāmatu Draugs, 1935.}
uzbāža ^{Putniņa M., Timuška A. Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīca. Rīga, LU LVI, 2001.}
uzbāzenis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbāzība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbāzīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbāzīgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbāzis ^{Putniņa M., Timuška A. Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīca. Rīga, LU LVI, 2001.}
uzbāznis ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzbāznītis ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzbāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbāzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbēdzināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbēgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbēgties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbeigt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbeki NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbelzt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbere ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzbērt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbērums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzberzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzberzēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzberzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzberzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzberzums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbetonēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbīdījums ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzbīdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbīdīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbiedēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbiezējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbiezēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbiezinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbiezināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbikstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbildēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbildēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbildināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbilst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbilsties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbirdinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbirdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbirināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbirstēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbirt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbirums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbizināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzblandīties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbļaustīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbļaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbļauties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbļāviens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblāzmojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblāzmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblīdums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbliezt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblīkšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblīkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzblīzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbojs ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzbokņīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbozies ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbozt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbozties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbradāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbrauciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzbraucīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbraucīties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbraukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.} ^{Tā runā zonā. Latvijas argo — kriminālvides žargona vārdnīca. Rīga, Valters un Rapa, 2002.}
uzbrauktuve ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbraukums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrāzmojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrāzmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrāzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrēciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrēkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrēkties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbriedēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbriedināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbriedums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbriešana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzbriest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrist ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzbrucējs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrūčlīmis
uzbrūkošs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbrukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrukums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbrūnināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudināmība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudinātība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbudinošs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbudums ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzbuknīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbukņīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbuksnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbuktēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbungāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbungot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzburbēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzburbt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzburbulēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzburbuļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzburt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzburzgulēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzburzguļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbust ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzbūve NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbūvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzbūvēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzbužināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzc править

uzcapēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzceikināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzcelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcelties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcementēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzcenojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, LR Ekonomikas ministrija, 2008.}
uzcenot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcepināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzcept VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzcepties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcerēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcērtāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzciena ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzcienāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcienāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcīlēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzcilīgs ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzcilpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcilt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzcīnīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzciršana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzcirst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcirsties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzcītība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcītīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzcītīgums
uzcuināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzcujināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzcvikot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}

uzč править

uzčabināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzčagināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzčakarēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzčakstināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzčamdīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzčāpot VERB
uzčīgāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzčinīt ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.}
uzčivināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzčubināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzčukāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzčurāt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzčužināt ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}

uzd править

uzdābt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdabūt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdakšot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdalka ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdalkām ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzdambējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdambēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdancot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdarams ^{Bušmane B. Piena vārdi. Rīga, LU LVI, 2007.}
uzdarboties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdauzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdauzīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdāvāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdāvināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdedzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdegt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdegties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdegums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdejot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdeņi ^{Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Liesma, 1969.}
uzdesot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdeva ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdevām ADV ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdevas ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdevējs ^{Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, Izglītības ministrijas izdevums, 1922.}
uzdevums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdīdīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdīdzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdīdzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdiedzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdiegšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzdiegt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdiegt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdienēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdienēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdievā ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzdīgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdiķis ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzdimīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdiņģēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdipināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdirst VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzdoma ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdomājums ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdomāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdomāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdošana ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.} ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzdot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrāzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdriķēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzdrīkstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrīkstēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrillēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzdrošināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrost ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdruka ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzdrukāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdrupināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzducināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdūcināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzduķis ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzduļķojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzduļķot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzduļķoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdungot VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzdunkurēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdurt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdurties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdurve ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdūšojies ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzdūšoties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdvašot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdvesmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdvest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzalkstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzejot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzenāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzērdināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzdzert VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdziedāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzijums ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzdziras ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzdzirdēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzīriņš ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzdzirksteļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzirkstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzirkstēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzirkstījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzirkstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzirkstīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzīrs ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzdzīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzdzīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzdzīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzīve NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzīvot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzdzīvotājs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uze править

uzecēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzeja NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzelpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzelsāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzelsot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzē править

uzēdām ADV ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzēdamais ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzēdams ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzēdas ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzēdiens ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzēdināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzēst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzēsties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}

uzf править

uzfilmēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzfotografēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzfotografēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzfrišināt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.} ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.}
uzfrišināties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzfrizēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzfrizēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzg править

uzgābelēt ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzgadīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzgaidāms ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgaidīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgailēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgaiņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgaismot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgājiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgalis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgalvenis ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzgalvot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzgāmuris NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgāmurs ^{Veselības enciklopēdija. Rīga, SIA Nacionālais apgāds, 2009.}
uzganerēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzganījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzganīšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzganīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzganīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgaudot VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzgavilēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgāzēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzgāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgāzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzglabājamība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzglabāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzglabāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzglābties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzgleznojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgleznot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzglūnēšana ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzglūnēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgodāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzgosķīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzgrābāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrābstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrābt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgraizīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgramstīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzgrantēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrauzdēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgravēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgribēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgribēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgriežams ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrieziens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrieznis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgriezt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgriezt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgriezties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrilēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzgrimēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrimēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrozīties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzgrūdējs ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzgrūšana ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzgrust ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzgrūst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrūsties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgrūt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgruzdēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzgruzdināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzgubis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzguldīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgult VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgulties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgumdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzgumt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzgumzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzģ править

uzģērbt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzģērbties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzģiks ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzģist VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzģuks ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}

uzi править

uzieskāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uziet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzieties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzirdinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzirdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzj править

uzjāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjāties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzjaukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjaust ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzjautāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjautrinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjautrināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjautrināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjautrinošs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzjēmējs ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzjēmīgs ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzjemt
uzjēmums ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzjestrināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzjokot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzjoņot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjozt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjozt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjūgties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzjukt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzjume ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzjumis ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzjums ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzjumt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjumtenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjundījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzjundīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzk править

uzkabe NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkabināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkabināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkačāt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkačāties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkacināt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzkaisīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkaisīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkājis ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzkājot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkakāt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzkala NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkalde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkaldinājums ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzkaldināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkale ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkalnains ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalne NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalniņkaps NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalnis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalns NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalpoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkalt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkamiesis ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkaņģerēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkapāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkapelēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkapināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkaplēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkāpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkāpties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkaramais ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkare NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkarināms ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkarināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkārnīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkārot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkāršana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzkāršanās ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzkarsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkarsēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkarsināt ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzkarst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkārst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkārsums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkārt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkārta ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkārtāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkārties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkārtot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkašāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkasīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkasīties ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzkašņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkāst ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkātot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkaudze ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzkaudzēm ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkauli ^{Lauksaimniecības leksikons. 1.–3. Rīga, Zelta grauds, 1937.–1939.}
uzkauliņi ^{Lauksaimniecības leksikons. 1.–3. Rīga, Zelta grauds, 1937.–1939.}
uzkausējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkausēšana ^{Latvijas padomju enciklopēdija. 1.–10/2. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.–1988.}
uzkausēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkaut ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkavēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkavēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklaiņāt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzklājs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzklājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklamburēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzklapēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzklāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklaudzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklausīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklausīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklausīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklēbēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzklejot ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkleķerēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkleķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklibot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklīdenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkliedziens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkliegt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklikšķināt
uzklimst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklīsterēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzklopēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzklumburēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzklumburot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklunkurēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzklupt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzklurģēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkļūt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzknābāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzknābt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkniebējs ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkniebt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkniebties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkniedējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkniedēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzknipelēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzkoda NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkodzaļumiņi ^{Kursīte J. Virtuves vārdene. Rīga, Rundas, 2012.}
uzkoklēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkolot ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.}
uzkomponēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkonstruēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkopēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkopt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkopties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkortelēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkost VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkosties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzkožamais ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkraistīt ^{Bušmane B. Piena vārdi. Rīga, LU LVI, 2007.}
uzkrājējaudi NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrājējs ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzkrājnosūtne ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzkrājumi ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzkrājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrakšināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkrāmēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkrāmēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkranīties ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkrāšana ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzkrāsojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrāsot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrāsoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkratīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkratīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkraukāties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkraut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrauties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrecelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkreklis ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkrekls ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkribināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkricelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrist VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrītošs ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkrūtiņa ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkrūts ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzkubeklis ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkubekls ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzkučerēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkucies ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkucis VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkude ^{Latviešu Konversācijas vārdnīca. 1.–21. Rīga, A. Gulbja apgāds, 1927.–1940.; papildināts faksimilizdevums 1.–22. Rīga, 2000.–2004.}
uzkūdināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkūdīšana ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzkūdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkūkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkukt ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzkult VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkulties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkumā ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkumis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkumpis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkumpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkumu ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzkundzēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzkundzēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkundzīgs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkupča ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkupcis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkūpināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkupris ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkuprs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzkurbulēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkurbulēties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzkurēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkurināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkuris ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzkurpes ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzkurs ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzkurt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkūsāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkūsot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkustēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkustēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzkusums ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzkvēlot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzkvēpināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzķ править

uzķeburēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzķeburot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķegot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzķemmēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķemmēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzķēpāt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzķepums ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzķepuroties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķērājmehānisms ^{Likumdošanas aktu terminu vārdnīca. Rīga, Senders R, 1999.}
uzķert VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķerties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķēzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzķīlēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.} ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.}
uzķīvēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzķīvēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}

uzl править

uzlabāt ^{Reķēna A. Kalupes izloksnes vārdnīca. 1.–2. Rīga, LU LVI, 1998.}
uzlabojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlabošanās ^{Psiholoģijas vārdnīca. Rīga, Mācību grāmata, 1999.}
uzlabot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlabotājs NOUN ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzlaboties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāčot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzlādējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlādēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlādēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzlāgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaide NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaidelēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaidums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaikot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaist VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.} ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzlaisties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaistīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaistīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaistīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaizīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlakot VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzlakt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāpīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzlāpīties VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzlāpstot ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlāsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlasīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlasīties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzlāsmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāsot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlāsot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlaušana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzlauzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlauzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlauzums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlavīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlēciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzledojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzledus
uzleja ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzlējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlēkšot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlēkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlēkts ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlenkt ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzlēse ^{Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, Izglītības ministrijas izdevums, 1922.}
uzlēst ^{Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, Izglītības ministrijas izdevums, 1922.}
uzlēsums ^{Valodas prakses jautājumi. Rīga, Ramave, 1935.}
uzliciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīcis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlidināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlidināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlidojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlidot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliegties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzliekams ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzliekt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliekties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzliekties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzliekums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlielīgs ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzlielījums ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlielīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlielīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliesmojamība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliesmojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliesmošana ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzliesmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliesmotājs ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzliet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlieties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlieve ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlīgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīgoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlija NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlika NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlikt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.}
uzlīkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliktene ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzlikties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzliktnis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīkumot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlikums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīme NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīmējams NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīmēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlingot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlipināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlipis ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzlipne ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzlipt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzlīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlīsties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzlīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlobīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlocījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlocīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlocīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlodēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzloks NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlūgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlūgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlūkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlūks ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzlūrēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzlūšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzlustināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzlūzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzlūzums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzļ править

uzļaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļekatāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļekatot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļepatāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļepatot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļepot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļēpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļinkāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzļipot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzm править

uzmācība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmācības ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzmācīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmācīgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmācīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmaisīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzmāka NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmāklis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmākoņa NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmaksāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzmakšķerēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmāktenis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmaktēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmākties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmākulis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmala NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmaldīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmālēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzmālēties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzmalt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzmaņa ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzmanība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmanīgai ^{Reķēna A. Kalupes izloksnes vārdnīca. 1.–2. Rīga, LU LVI, 1998.}
uzmanīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmanīgums
uzmanīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmānīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmanītājs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmanīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmargot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmaš ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzmaša ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.} ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzmašām ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzmaši ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzmašs ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.} ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzmata ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.} ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzmats NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.} ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzmaukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmaukties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmava NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmazgāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmedāts ^{Kursīte J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga, Madris, 2007.}
uzmedots ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmēģināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmeilot ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzmeimurēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmeimurot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmeistarot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmeisterēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmeklēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmeklētājsuns NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmelsties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmērcēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmērēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmērījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmērīšana ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzmērīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmērojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmērot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmērs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzmesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmetenis ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzmeti ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzmetiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmetinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmetināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmetināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmetnis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmets ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzmetumplāns ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzmetums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmēzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmiet ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmiglot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmilzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzminējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzminēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirdzējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirdzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirdzēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirdzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirdzums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirguļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmirkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzmitrināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmīzt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzmocīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmočīt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzmocīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzmodināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmodrināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmontēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmosties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmudinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmudināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmuģīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzmūķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmuldēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzmundrinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmundrināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmundrināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmunsturēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmunsturēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmūrēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmusināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzmutuļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzn править

uznāciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uznaglošana ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uznaglot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uznākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzneglot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uznerrot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uznesība ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uznesīgs ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uznest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uznesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uznesums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uznīdēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uznikties ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uznirt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uznīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzņ править

uzņēmējdarbība NOUN ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzņēmējs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzņēmējsabiedrība ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzņēmējspēja ^{Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. Skolām un pašmācībai. Rīga, LU, 1997.}
uzņēmējvalsts ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzņēmība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņēmīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņēmīgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņemšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzņemt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņemties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņēmums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņirbēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzņirbt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzo править

uzokšerēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzokšķerēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzošņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzost VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzostīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzotēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzp править

uzpaijāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpakšķināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpampt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpampums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpara ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzparikte ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzpasēšana ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpasēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpasētāja ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpasētājs ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpasēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpātagot ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpazīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpederēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpederināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpeidžerēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzpekelēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpekot ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpeldēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpeldmīna ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzpelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpelnīties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpērkams ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpervēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpierenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpikāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpilde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpildījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpildināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpildīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpildītājlidmašīna NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpildīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpilējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpilēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpilinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpilināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpīlis ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzpindelēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpindzelēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpīpēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpīpināt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzpipkāt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpīpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpircējs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpirkste ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkstene ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkstenes ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkstenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpirkstenīte ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkstenītes ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkstīte NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Nordhauss K., Dārza augi. Enciklopēdija. Rīga, Zvaigzne ABC, 2003.} ^{Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. Rīga, 1994.–1998.}
uzpirkstne ^{Ēdelmane I., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA «Augsburgas institūts», 2003.}
uzpirkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpirkties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplacināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzplaiksnījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaiksnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaiksnīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplandījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplandīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplandīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplanēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpļāpāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzplāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaucēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaucināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaukšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaukšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplauksme NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplaukums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpļaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplečains ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpleči ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.}
uzplecis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplēst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzplesties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpletēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzpletnis ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzplētnis ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzplēve ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzplija ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzplijība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplijīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpliķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplikšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīkšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplikšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplītēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzplīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpliukšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpliukšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīvojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplīvot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpļokāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzplucināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūdenis ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzplūdi NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūdiens ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzplūdinājums NOUN ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzpludināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūdot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūds ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzplūdums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūksnojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūksnot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūsme NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzplūst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpogāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpogāties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpokšināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpolsterēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzporterēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzporterēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpost VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzposties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpotēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzprasījums
uzprasīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzprasīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzprātot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpravīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpravīties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzpresēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzprišināt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzprišināties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzprojektēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzprove ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzprovēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzprūsināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpuce ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpucēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpucētība ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzpucēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzpucināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūderēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūderēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpufēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpūkojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpulēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūlēties ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzpulsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpumpēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpurināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpurkšķināt ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzpurnis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpuršķināt ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzpūšanās ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.} ^{Lauksaimniecības leksikons. 1.–3. Rīga, Zelta grauds, 1937.–1939.}
uzpuškot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzpušķot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūsties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūta ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzputenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzputēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtīgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzputinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzputināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzputojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzputošana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzputot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpūtums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzpužināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}

uzr править

uzrāde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrādījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrādīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrāds ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzrakāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrakņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrakstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraksts NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrakt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrakties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrampties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzrāpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrāpties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrasēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrasināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrasot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzrasties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraudzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraudzība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraudzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraudzītājs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzraugs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraukties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraust VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrausties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzraut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrauties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.} ^{Tā runā zonā. Latvijas argo — kriminālvides žargona vārdnīca. Rīga, Valters un Rapa, 2002.}
uzrāve NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzrāviens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrāvums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzražot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrēciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzredzēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzreiz ADV ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrējiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrēķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrēķins NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrēkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzremdināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzrīdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzriest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzriet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrīkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrīkoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrikšot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrikte ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzriktēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzriktēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzriņķot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzripelēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzripināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzripināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzripot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzritēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzritināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzritināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrīvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrobene ^{Vāciski-latviska vārdnīca. Sakārtojis Ed. Ozoliņš, Rīga, A. Gulbja grāmatu apgādniecība, 1942.}
uzroce ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzrocis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrotināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzrotīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrotīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūcināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrukšēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrukšķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrullēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrūmēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzruna NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrunāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrunāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzrušināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzružināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}

uzs править

uzsacīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsākums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsala NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsaldēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsalēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsalne NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsalt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsalums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsāpēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsārtināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsārtināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsauciens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsaukāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsaukšana ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.}
uzsaukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsaukties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsaukums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsēde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsēdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsegs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsegt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsegties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsējums ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzsēklēt ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzservēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzsēst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsēsties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Tā runā zonā. Latvijas argo — kriminālvides žargona vārdnīca. Rīga, Valters un Rapa, 2002.}
uzsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzsiet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušmane B. Piena vārdi. Rīga, LU LVI, 2007.}
uzsieties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsijāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsildīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsilt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsirot ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsist VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsisties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsitējs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsitējveseris NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsitiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaisties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaistinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaistināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaistināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaitāmība ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzskaite NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaitījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaitīšana ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzskaitīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaitvedība ^{Grāmatvedības jēdzienu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Avots, 2005.}
uzskaitvedis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskalojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskalot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaloties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskandināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskaņot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskatāmība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskatāms ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskate NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskati ^{Psiholoģijas vārdnīca. Rīga, Mācību grāmata, 1999.}
uzskatīgs ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzskatīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskatītājs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzskatīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzskats NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzskice ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzskicēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskrambt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzskrapāties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzskrāpēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskrējiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskribelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskribīt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzskricelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskriet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskrīpāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskrīvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskruķēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzskrullēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskrūvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzskubināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzslacināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslacīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslacīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslānis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslānīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslāņojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslāņot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslāņoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslāt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzslaucīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslaukt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzslava NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslavējams NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslavējums ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzslavēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslēgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslēpt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzslēpties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzslīdēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslidot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsliekt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsliekties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsliet VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslieties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzslīpēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsloksnēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsmaidīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmailināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsmakot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmaržināties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsmaržot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmēķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmērēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmērēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsmidzinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmidzināšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzsmidzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmiet ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsmiņķēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzsmiņķēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsmirģelēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsnāt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsnigt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsoļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspaidīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzspeķot ^{Latviešu valodas žargona vārdnīca. Austrālijā, Apgāds AIVA, 1990., 1996., Rīga, Avots, 2005.}
uzspēle NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspēlēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspert VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsperties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspicēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzspīdēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīdums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspiediens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspiedums ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzspiest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspiestība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspiesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīgojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīguļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīlējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzspīlēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspīlēts ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspirdzināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzspļaudīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzspļaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspodrināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspolējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspolēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspožināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsprādzēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprāgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprakšēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprakšķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprakstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspraudīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprauslāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprauslot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspraust VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprausties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzsprēgāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspricēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzspricēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzspridzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspridzinātājs ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzspridzināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprikšināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsprikstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsprišināties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsprukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspulgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspundēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzspurgt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspurkšēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspurkšķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzspurkt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzstabulēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstāde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstādījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstādinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstādināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstādīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstaipi ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uzstaips ^{Latvju enciklopēdija. Stokholma, Trīs zvaigznes, 1950.}
uzstāja ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzstājība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstājīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstājīgums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstarot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstāšanās ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzstāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstatīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstatnis ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzstāvēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzstāvēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsteberēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsteigties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstellēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzstibīt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzstiept VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstiprināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstīvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstīvēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstobre NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstobrenis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrādāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstrādāties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrāde NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrēbt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstreipuļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrīķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrinkšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrinkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstrūgāties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstūkāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstūkāties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstūķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstūķēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzstumt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstumties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstūrēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstūris NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstutēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzstutēties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzsūbējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūbēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūce NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūcējaudi NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūdzēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzsukājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsukāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūknēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūkšanās ^{Veselības enciklopēdija. Rīga, SIA Nacionālais apgāds, 2009.}
uzsūkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūkties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsūktspēja ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzsūtīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvaidzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvaidzināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvārcis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvars NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvelpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvempties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvērt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvērts ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, LU LVI, 2007.}
uzsvērums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, LU LVI, 2007.}
uzsvētīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsviest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsviesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvilināt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzsvilpēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsvilpiens NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvilpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvilpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzsvilt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzsvīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzš править

uzšalkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšalkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšauties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšāvējs NOUN ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzšķaudīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķērdums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķērēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšķērst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķiest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķiesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķilt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķilties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķindināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķiņķot ^{Markus D., Raipulis J. Radošie malēnieši un viņu valoda. Rīga, Apgāds «Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis», 2010.}
uzšķipelēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzšķirstīt ^{Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga, Latvju Grāmata, 1942.}
uzšķirt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķirties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķīst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšķūrēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzšķūrēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšļacīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšļacīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšļakatāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšļakstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļakstēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļakstināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļakstināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļakstīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļakstīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļākties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšļūkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšmaukstināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšmaukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšmīkstināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšmukt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzšmurkstināt ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzšņākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšnallēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzšņāpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšņukurēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšpicēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzšpricēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzšpricēties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzštātēties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzštimmēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzštopēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzšūdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšūdināties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšūmēties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzšūpot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšūpoties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšūšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzšūstīt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzšūt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšūties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšuve NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšuvums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšvīkāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšvirkstēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzšvirkstināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzt править

uztaisīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Tā runā zonā. Latvijas argo — kriminālvides žargona vārdnīca. Rīga, Valters un Rapa, 2002.}
uztaisīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztakelēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztakts NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztamborēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztankojies ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uztankoties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uztapsēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztapt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztarkšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztarkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztašķīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztašķīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztaujāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztaurēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztaustīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztecēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztecēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztecināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztecināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzteicošs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzteikt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzteikums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztenterēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztept ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uztetovēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticamība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticams ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.}
uzticīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzticīgums
uztiepība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztiepīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztiept VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztiepties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztika ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztīkot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztikt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztikt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztinams ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztinums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztipināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztīrīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztopāties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztošāties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztoškāties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztracināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrāklēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztrallināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztramdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrāpīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrāpīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraucēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraucošs ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraukāties ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uztraukt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraukties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraukts ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraukums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztraust ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uztrausties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrenēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrenēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrenkāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrenkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztriekt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztriekties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztriepe NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztriept VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrillināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrinkšināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrinkšķināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrūcināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrūcināties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztrūkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztrūkties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztūkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztūkums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztūļāties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uztumēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztūnēt VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uztupēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztupināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztupis ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uztups ^{Kursīte J. Tautlietu vārdene. Rīga, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009.}
uztupt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztupties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztura ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzturamība ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzturdeva NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzture NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. Rīga, SIA «Divergens», 2001.}
uzturējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturēšana ^{Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga, Avots, 2001.}
uzturēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturētājbarība ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzturētājs ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzturēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.}
uzturētspēja ^{Ideju vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC, 1999.}
uzturlīdzekļi ^{Latviešu valodas vārdnīca. Rīga, Avots, 1987.} ^{Latviešu-angļu, angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Multineo, 2009.}
uzturlīdzeklis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturmācība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturnauda NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturošs ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturprodukts NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Rīga, Nordik, 2004.}
uzturvērtība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturvielas NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturzinātne NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturzinātnieks NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzturzinis ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.}
uztusnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztusnīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztutināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztutināties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uztūtot ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uztveramība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztvere NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.} ^{Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, LU LVI, 2007.}
uztvērējaka ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uztvērējantena NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztvērējdarbība ^{Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Latviešu valodas aģentūra, Rīga, 2011.}
uztvērējelektrods ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uztvērējierīce NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztvērējs NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztvert VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uztvērums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzu править

uzuāls ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzucāt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzucināt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzufrukts ^{Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Jumava, 1999.; 3. izdevums, Rīga, Jumava, 2007.}
uzupurēt ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzupurēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurbināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzurbt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurbties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurķēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzurkņāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurpācija NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurpatorisks ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurpators NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurpēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzurrāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzuss NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzū править

uzūjināt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzūra ^{Rudzītis K. Terminologia medica. Latīņu-latviešu medicīnas terminu vārdnīca. 2003.–2005. gada pārstrādāts un papildināts izdevums. Rīga, 2005.}

uzv править

uzvadīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvaicāt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvākt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvaktēt ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzvākties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvāļāt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvālēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvalkaudums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvalks NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvallēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvalnēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvāļot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvandīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvandīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvantēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvara NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvārds NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzvarēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvārēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvarētājs ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzvarieši ^{Dambe V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga, Zinātne, 1990.}
uzvarīgs ^{Latviešu valodas vārdnīca. Amerikas Latviešu apvienība, 1993.}
uzvārīšanās ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzvārīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvārīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvārīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzvārīties ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzvarošs ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzvaskot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvāznis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvāzt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvāzties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvedība NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvedīgs ADJ ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvedīgums
uzvedinājums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvedināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvēdināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvēdīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvedne ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzvedums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzveikt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvējot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzveķēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzvēkšēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvēlēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvēlēties ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvelkams ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelmēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzveltnēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelvējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelvēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvelvēties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvērpt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvērpties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvērst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvērt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvērties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvēsmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvesties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvija NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzviksēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvīlēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvilināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvilknis ^{Latvijas padomju enciklopēdija. 1.–10/2. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.–1988.}
uzvilkšana ^{Justs F. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā: 15 300 terminu un vārdkopu. Rīga, Avots, 2008.}
uzvilkt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ernstsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga, LU, 2006.} ^{Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2006.}
uzvilkties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvilnījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvilnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzviļņojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzviļņot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvinnēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvirmojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirpot VERB ^{Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. LU Latviešu valodas institūts, 2004.–2014.}
uzvirpuļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirst VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirzīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvirzīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvīstīt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzvīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvīterot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvīties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvizēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvīzēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzvizināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvizmojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvizmot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzvizuļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzz править

uzzagties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzaigojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzaigot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzalgojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzalgot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzaļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzeltīt ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}
uzzibēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibsnījums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibsnis NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibsnīt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibšņojums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzibšņot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzziedēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzziedināšana ^{Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, Norden AB, 2001.}
uzziedināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzieds NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzieķēt ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzziest VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzīlēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzīmējums NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzīmēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzziņa NOUN ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.} ^{Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos. Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.}
uzzināt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzziņģēt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzlāģēt ^{Ādamsons E., Kagaine E. Vainižu izloksnes vārdnīca. A–M, N–Ž. Rīga, LU LVI, 2000.}
uzzobot ^{Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1.–3. Rīga, Zinātne, 1977.–1983.}
uzzvanīt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzzvecēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzzvelt VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzvelties VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzzvetēt ^{Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 2. izd. Rīga, Liesma, 1972.; 3. izd. Rīga, Avots, 2002.}
uzzvīļot VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}

uzž править

uzžaut VERB ^{Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.}
uzžauties ^{Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.}