Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: adjuvā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
adjuvō
|
adjuvor
|
adjuvem
|
adjuver
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
adjuvas
|
adjuvāris
|
adjuves
|
adjuvēris
|
adjuvā
|
adjuvare
|
| 3 p.
|
adjuvat
|
adjuvātur
|
adjuvet
|
adjuvētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
adjuvāmus
|
adjuvāmur
|
adjuvēmus
|
adjuvēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
adjuvātis
|
adjuvāmini
|
adjuvētis
|
adjuvēmini
|
adjuvāte
|
adjuvamini
|
| 3 p.
|
adjuvant
|
adjuvantur
|
adjuvent
|
adjuventur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
adjuvābam
|
adjuvābar
|
adjuvārem
|
adjuvārer
|
| 2 p.
|
adjuvābas
|
adjuvabāris
|
adjuvāres
|
adjuvarēris
|
| 3 p.
|
adjuvābat
|
adjuvabātur
|
adjuvāret
|
adjuvarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
adjuvabāmus
|
adjuvabāmur
|
adjuvarēmus
|
adjuvarēmur
|
| 2 p.
|
adjuvabātis
|
adjuvabamini
|
adjuvarētis
|
adjuvarēmini
|
| 3 p.
|
adjuvābant
|
adjuvabantur
|
adjuvarent
|
adjuvarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
adjuvābo
|
adjuvabor
|
—
|
| 2 p.
|
adjuvābis
|
adjuvaberis
|
adjuvāto
|
| 3 p.
|
adjuvābit
|
adjuvabitur
|
adjuvāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
adjuvabimus
|
adjuvabimur
|
—
|
| 2 p.
|
adjuvabitis
|
adjuvabimini
|
adjuvatōte
|
| 3 p.
|
adjuvabuntur
|
adjuvanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
adjuvāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
adjuvāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
adjuvāns
|
| Gerundium
|
adjuvandī
|
| Gerundivum
|
adjuvandus, -a, -um
|
Основа перфекта: adjuv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
adjuvī
|
adjuverim
|
adjuveram
|
adjuvissem
|
adjuverō
|
| 2 p.
|
adjuvisti
|
adjuveris
|
adjuveras
|
adjuvisses
|
adjuveris
|
| 3 p.
|
adjuvit
|
adjuverit
|
adjuverat
|
adjuvisset
|
adjuverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
adjuvimus
|
adjuverimus
|
adjuverāmus
|
adjuvissēmus
|
adjuverimus
|
| 2 p.
|
adjuvistis
|
adjuveritis
|
adjuverātis
|
adjuvissētis
|
adjuveritis
|
| 3 p.
|
adjuvērunt
|
adjuverint
|
adjuverant
|
adjuvissent
|
adjuverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
adjuvisse
|
Основа супина: adjut-
| Participium perfecti passivi
|
adjutus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
adjutūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
adjutum
|
| Supinum II
|
adjutū
|
adjuvo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ad-; корень: --.
Семантические свойства
править
- помогать (кому -acc. в чем -abl.) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
