Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: emendā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
emendō
|
emendor
|
emendem
|
emender
|
—
|
—
|
2 p.
|
emendas
|
emendāris
|
emendes
|
emendēris
|
emendā
|
emendare
|
3 p.
|
emendat
|
emendātur
|
emendet
|
emendētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
emendāmus
|
emendāmur
|
emendēmus
|
emendēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
emendātis
|
emendāmini
|
emendētis
|
emendēmini
|
emendāte
|
emendamini
|
3 p.
|
emendant
|
emendantur
|
emendent
|
emendentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
emendābam
|
emendābar
|
emendārem
|
emendārer
|
2 p.
|
emendābas
|
emendabāris
|
emendāres
|
emendarēris
|
3 p.
|
emendābat
|
emendabātur
|
emendāret
|
emendarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
emendabāmus
|
emendabāmur
|
emendarēmus
|
emendarēmur
|
2 p.
|
emendabātis
|
emendabamini
|
emendarētis
|
emendarēmini
|
3 p.
|
emendābant
|
emendabantur
|
emendarent
|
emendarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
emendābo
|
emendabor
|
—
|
2 p.
|
emendābis
|
emendaberis
|
emendāto
|
3 p.
|
emendābit
|
emendabitur
|
emendāto
|
Plur.
|
1 p.
|
emendabimus
|
emendabimur
|
—
|
2 p.
|
emendabitis
|
emendabimini
|
emendatōte
|
3 p.
|
emendabuntur
|
emendanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
emendāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
emendāri
|
Participium praesentis actīvi
|
emendāns
|
Gerundium
|
emendandī
|
Gerundivum
|
emendandus, -a, -um
|
Основа перфекта: emendāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
emendāvī
|
emendāverim
|
emendāveram
|
emendāvissem
|
emendāverō
|
2 p.
|
emendāvisti
|
emendāveris
|
emendāveras
|
emendāvisses
|
emendāveris
|
3 p.
|
emendāvit
|
emendāverit
|
emendāverat
|
emendāvisset
|
emendāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
emendāvimus
|
emendāverimus
|
emendāverāmus
|
emendāvissēmus
|
emendāverimus
|
2 p.
|
emendāvistis
|
emendāveritis
|
emendāverātis
|
emendāvissētis
|
emendāveritis
|
3 p.
|
emendāvērunt
|
emendāverint
|
emendāverant
|
emendāvissent
|
emendāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
emendāvisse
|
Основа супина: emendāt-
Participium perfecti passivi
|
emendātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
emendātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
emendātum
|
Supinum II
|
emendātū
|
emendo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: e-; корень: --.
Семантические свойства
править
- [e + mendum]
- поправлять, исправлять, улучшать (consuetudinem vitiosam C; res Italas H): pati, quod e. non possis Sen (приходится) переносить то, что непоправимо; emendaturis ignibus dedisse (sc. carmina vitiosa) шутл. O для исправления плохих стихов бросить их в огонь;
- лечить, исцелять (cutem, tussim PM);
- усмирять, приводить к послушанию (boves Col). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править