eremigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: ērēmigā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ērēmigō	ērēmigor	ērēmigem	ērēmiger	—	—
	2 p.	ērēmigas	ērēmigāris	ērēmiges	ērēmigēris	ērēmigā	ērēmigare
	3 p.	ērēmigat	ērēmigātur	ērēmiget	ērēmigētur	—	—
Plur.	1 p.	ērēmigāmus	ērēmigāmur	ērēmigēmus	ērēmigēmur	—	—
	2 p.	ērēmigātis	ērēmigāmini	ērēmigētis	ērēmigēmini	ērēmigāte	ērēmigamini
	3 p.	ērēmigant	ērēmigantur	ērēmigent	ērēmigentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ērēmigābam	ērēmigābar	ērēmigārem	ērēmigārer
	2 p.	ērēmigābas	ērēmigabāris	ērēmigāres	ērēmigarēris
	3 p.	ērēmigābat	ērēmigabātur	ērēmigāret	ērēmigarētur
Plur.	1 p.	ērēmigabāmus	ērēmigabāmur	ērēmigarēmus	ērēmigarēmur
	2 p.	ērēmigabātis	ērēmigabamini	ērēmigarētis	ērēmigarēmini
	3 p.	ērēmigābant	ērēmigabantur	ērēmigarent	ērēmigarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	ērēmigābo	ērēmigabor	—
	2 p.	ērēmigābis	ērēmigaberis	ērēmigāto
	3 p.	ērēmigābit	ērēmigabitur	ērēmigāto
Plur.	1 p.	ērēmigabimus	ērēmigabimur	—
	2 p.	ērēmigabitis	ērēmigabimini	ērēmigatōte
	3 p.	ērēmigabuntur	ērēmiganto

Infīnitivus praesentis actīvi	ērēmigāre
Infīnitivus praesentis passīvi	ērēmigāri
Participium praesentis actīvi	ērēmigāns
Gerundium	ērēmigandī
Gerundivum	ērēmigandus, -a, -um

Основа перфекта: ērēmigāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	ērēmigāvī	ērēmigāverim	ērēmigāveram	ērēmigāvissem	ērēmigāverō
	2 p.	ērēmigāvisti	ērēmigāveris	ērēmigāveras	ērēmigāvisses	ērēmigāveris
	3 p.	ērēmigāvit	ērēmigāverit	ērēmigāverat	ērēmigāvisset	ērēmigāverit
Pl.	1 p.	ērēmigāvimus	ērēmigāverimus	ērēmigāverāmus	ērēmigāvissēmus	ērēmigāverimus
	2 p.	ērēmigāvistis	ērēmigāveritis	ērēmigāverātis	ērēmigāvissētis	ērēmigāveritis
	3 p.	ērēmigāvērunt	ērēmigāverint	ērēmigāverant	ērēmigāvissent	ērēmigāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	ērēmigāvisse

Основа супина: ērēmigāt-

Participium perfecti passivi	ērēmigātus, -a, -um
Participium futuri activi	ērēmigātūrus, -a, -um
Supinum I	ērēmigātum
Supinum II	ērēmigātū

ē·rē-mi-go

Глагол, первое спряжение.

Приставка: е-; корень: -rem-; корень: -ig-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. проплывать на вёслах, загребать вёслами ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

eremigo
существительные: remex, remigatio, remigium глаголы: remigo, eremigo

Родство по remus
существительные: remus, remex, biremis, triremis прилагательные: remipes, biremis, triremis, quinqueremis

Родство по ago
существительные: actio, actor, actrix, actum, actus, remex прилагательные: activus, actorius, actuarius, actuosus глаголы: ago, agito, actito, obago, circumago, indago, subigo, fumigo, jurgo, purgo, satago, ambigo, litigo, remigo, fustigo, navigo

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:eremigare