litigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: litigā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	litigō	litigor	litigem	litiger	—	—
	2 p.	litigas	litigāris	litiges	litigēris	litigā	litigare
	3 p.	litigat	litigātur	litiget	litigētur	—	—
Plur.	1 p.	litigāmus	litigāmur	litigēmus	litigēmur	—	—
	2 p.	litigātis	litigāmini	litigētis	litigēmini	litigāte	litigamini
	3 p.	litigant	litigantur	litigent	litigentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	litigābam	litigābar	litigārem	litigārer
	2 p.	litigābas	litigabāris	litigāres	litigarēris
	3 p.	litigābat	litigabātur	litigāret	litigarētur
Plur.	1 p.	litigabāmus	litigabāmur	litigarēmus	litigarēmur
	2 p.	litigabātis	litigabamini	litigarētis	litigarēmini
	3 p.	litigābant	litigabantur	litigarent	litigarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	litigābo	litigabor	—
	2 p.	litigābis	litigaberis	litigāto
	3 p.	litigābit	litigabitur	litigāto
Plur.	1 p.	litigabimus	litigabimur	—
	2 p.	litigabitis	litigabimini	litigatōte
	3 p.	litigabuntur	litiganto

Infīnitivus praesentis actīvi	litigāre
Infīnitivus praesentis passīvi	litigāri
Participium praesentis actīvi	litigāns
Gerundium	litigandī
Gerundivum	litigandus, -a, -um

Основа перфекта: litigāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	litigāvī	litigāverim	litigāveram	litigāvissem	litigāverō
	2 p.	litigāvisti	litigāveris	litigāveras	litigāvisses	litigāveris
	3 p.	litigāvit	litigāverit	litigāverat	litigāvisset	litigāverit
Pl.	1 p.	litigāvimus	litigāverimus	litigāverāmus	litigāvissēmus	litigāverimus
	2 p.	litigāvistis	litigāveritis	litigāverātis	litigāvissētis	litigāveritis
	3 p.	litigāvērunt	litigāverint	litigāverant	litigāvissent	litigāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	litigāvisse

Основа супина: litigāt-

Participium perfecti passivi	litigātus, -a, -um
Participium futuri activi	litigātūrus, -a, -um
Supinum I	litigātum
Supinum II	litigātū

li-ti-go

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. спорить, ссориться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. вести тяжбу, судиться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??