Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: munitā-
|
|
Praesens
|
|---|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
|---|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
|---|
| Sing.
|
1 p.
|
munitō
|
munitor
|
munitem
|
muniter
|
—
|
—
|
|---|
| 2 p.
|
munitas
|
munitāris
|
munites
|
munitēris
|
munitā
|
munitare
|
|---|
| 3 p.
|
munitat
|
munitātur
|
munitet
|
munitētur
|
—
|
—
|
|---|
| Plur.
|
1 p.
|
munitāmus
|
munitāmur
|
munitēmus
|
munitēmur
|
—
|
—
|
|---|
| 2 p.
|
munitātis
|
munitāmini
|
munitētis
|
munitēmini
|
munitāte
|
munitamini
|
|---|
| 3 p.
|
munitant
|
munitantur
|
munitent
|
munitentur
|
—
|
—
|
|---|
|
|
Imperfectum
|
|---|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
|---|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
|---|
| Sing.
|
1 p.
|
munitābam
|
munitābar
|
munitārem
|
munitārer
|
|---|
| 2 p.
|
munitābas
|
munitabāris
|
munitāres
|
munitarēris
|
|---|
| 3 p.
|
munitābat
|
munitabātur
|
munitāret
|
munitarētur
|
|---|
| Plur.
|
1 p.
|
munitabāmus
|
munitabāmur
|
munitarēmus
|
munitarēmur
|
|---|
| 2 p.
|
munitabātis
|
munitabamini
|
munitarētis
|
munitarēmini
|
|---|
| 3 p.
|
munitābant
|
munitabantur
|
munitarent
|
munitarentur
|
|---|
|
|
Futūrum I
|
|---|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
|---|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
|---|
| Sing.
|
1 p.
|
munitābo
|
munitabor
|
—
|
|---|
| 2 p.
|
munitābis
|
munitaberis
|
munitāto
|
|---|
| 3 p.
|
munitābit
|
munitabitur
|
munitāto
|
|---|
| Plur.
|
1 p.
|
munitabimus
|
munitabimur
|
—
|
|---|
| 2 p.
|
munitabitis
|
munitabimini
|
munitatōte
|
|---|
| 3 p.
|
munitabuntur
|
munitanto
|
|---|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
munitāre
|
|---|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
munitāri
|
|---|
| Participium praesentis actīvi
|
munitāns
|
|---|
| Gerundium
|
munitandī
|
|---|
| Gerundivum
|
munitandus, -a, -um
|
|---|
Основа перфекта: munitāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
|---|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
|---|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
|---|
| Sg.
|
1 p.
|
munitāvī
|
munitāverim
|
munitāveram
|
munitāvissem
|
munitāverō
|
|---|
| 2 p.
|
munitāvisti
|
munitāveris
|
munitāveras
|
munitāvisses
|
munitāveris
|
|---|
| 3 p.
|
munitāvit
|
munitāverit
|
munitāverat
|
munitāvisset
|
munitāverit
|
|---|
| Pl.
|
1 p.
|
munitāvimus
|
munitāverimus
|
munitāverāmus
|
munitāvissēmus
|
munitāverimus
|
|---|
| 2 p.
|
munitāvistis
|
munitāveritis
|
munitāverātis
|
munitāvissētis
|
munitāveritis
|
|---|
| 3 p.
|
munitāvērunt
|
munitāverint
|
munitāverant
|
munitāvissent
|
munitāverint
|
|---|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
munitāvisse
|
|---|
Основа супина: munitāt-
| Participium perfecti passivi
|
munitātus, -a, -um
|
|---|
| Participium futuri activi
|
munitātūrus, -a, -um
|
|---|
| Supinum I
|
munitātum
|
|---|
| Supinum II
|
munitātū
|
|---|
munito
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства
править
- [intens. к munio I] прокладывать (viam C) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
