nobilito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: nobilitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	nobilitō	nobilitor	nobilitem	nobiliter	—	—
	2 p.	nobilitas	nobilitāris	nobilites	nobilitēris	nobilitā	nobilitare
	3 p.	nobilitat	nobilitātur	nobilitet	nobilitētur	—	—
Plur.	1 p.	nobilitāmus	nobilitāmur	nobilitēmus	nobilitēmur	—	—
	2 p.	nobilitātis	nobilitāmini	nobilitētis	nobilitēmini	nobilitāte	nobilitamini
	3 p.	nobilitant	nobilitantur	nobilitent	nobilitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	nobilitābam	nobilitābar	nobilitārem	nobilitārer
	2 p.	nobilitābas	nobilitabāris	nobilitāres	nobilitarēris
	3 p.	nobilitābat	nobilitabātur	nobilitāret	nobilitarētur
Plur.	1 p.	nobilitabāmus	nobilitabāmur	nobilitarēmus	nobilitarēmur
	2 p.	nobilitabātis	nobilitabamini	nobilitarētis	nobilitarēmini
	3 p.	nobilitābant	nobilitabantur	nobilitarent	nobilitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	nobilitābo	nobilitabor	—
	2 p.	nobilitābis	nobilitaberis	nobilitāto
	3 p.	nobilitābit	nobilitabitur	nobilitāto
Plur.	1 p.	nobilitabimus	nobilitabimur	—
	2 p.	nobilitabitis	nobilitabimini	nobilitatōte
	3 p.	nobilitabuntur	nobilitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	nobilitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	nobilitāri
Participium praesentis actīvi	nobilitāns
Gerundium	nobilitandī
Gerundivum	nobilitandus, -a, -um

Основа перфекта: nobilitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	nobilitāvī	nobilitāverim	nobilitāveram	nobilitāvissem	nobilitāverō
	2 p.	nobilitāvisti	nobilitāveris	nobilitāveras	nobilitāvisses	nobilitāveris
	3 p.	nobilitāvit	nobilitāverit	nobilitāverat	nobilitāvisset	nobilitāverit
Pl.	1 p.	nobilitāvimus	nobilitāverimus	nobilitāverāmus	nobilitāvissēmus	nobilitāverimus
	2 p.	nobilitāvistis	nobilitāveritis	nobilitāverātis	nobilitāvissētis	nobilitāveritis
	3 p.	nobilitāvērunt	nobilitāverint	nobilitāverant	nobilitāvissent	nobilitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	nobilitāvisse

Основа супина: nobilitāt-

Participium perfecti passivi	nobilitātus, -a, -um
Participium futuri activi	nobilitātūrus, -a, -um
Supinum I	nobilitātum
Supinum II	nobilitātū

nobilito

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [nobilis]
2. делать известным, распространять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. прославлять, делать знаменитым ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
4. улучшать, облагораживать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
5. ославить, опозорить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??