Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obliquā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obliquō
|
obliquor
|
obliquem
|
obliquer
|
—
|
—
|
2 p.
|
obliquas
|
obliquāris
|
obliques
|
obliquēris
|
obliquā
|
obliquare
|
3 p.
|
obliquat
|
obliquātur
|
obliquet
|
obliquētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
obliquāmus
|
obliquāmur
|
obliquēmus
|
obliquēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
obliquātis
|
obliquāmini
|
obliquētis
|
obliquēmini
|
obliquāte
|
obliquamini
|
3 p.
|
obliquant
|
obliquantur
|
obliquent
|
obliquentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obliquābam
|
obliquābar
|
obliquārem
|
obliquārer
|
2 p.
|
obliquābas
|
obliquabāris
|
obliquāres
|
obliquarēris
|
3 p.
|
obliquābat
|
obliquabātur
|
obliquāret
|
obliquarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
obliquabāmus
|
obliquabāmur
|
obliquarēmus
|
obliquarēmur
|
2 p.
|
obliquabātis
|
obliquabamini
|
obliquarētis
|
obliquarēmini
|
3 p.
|
obliquābant
|
obliquabantur
|
obliquarent
|
obliquarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
obliquābo
|
obliquabor
|
—
|
2 p.
|
obliquābis
|
obliquaberis
|
obliquāto
|
3 p.
|
obliquābit
|
obliquabitur
|
obliquāto
|
Plur.
|
1 p.
|
obliquabimus
|
obliquabimur
|
—
|
2 p.
|
obliquabitis
|
obliquabimini
|
obliquatōte
|
3 p.
|
obliquabuntur
|
obliquanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
obliquāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
obliquāri
|
Participium praesentis actīvi
|
obliquāns
|
Gerundium
|
obliquandī
|
Gerundivum
|
obliquandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obliquāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
obliquāvī
|
obliquāverim
|
obliquāveram
|
obliquāvissem
|
obliquāverō
|
2 p.
|
obliquāvisti
|
obliquāveris
|
obliquāveras
|
obliquāvisses
|
obliquāveris
|
3 p.
|
obliquāvit
|
obliquāverit
|
obliquāverat
|
obliquāvisset
|
obliquāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
obliquāvimus
|
obliquāverimus
|
obliquāverāmus
|
obliquāvissēmus
|
obliquāverimus
|
2 p.
|
obliquāvistis
|
obliquāveritis
|
obliquāverātis
|
obliquāvissētis
|
obliquāveritis
|
3 p.
|
obliquāvērunt
|
obliquāverint
|
obliquāverant
|
obliquāvissent
|
obliquāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
obliquāvisse
|
Основа супина: obliquāt-
Participium perfecti passivi
|
obliquātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
obliquātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
obliquātum
|
Supinum II
|
obliquātū
|
obliquo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
Семантические свойства
править
- [obliquus]
- поворачивать вбок, направлять в сторону (equos St; pedes Sen); скашивать, косить (oculos O; visus St); зачёсывать на сторону (crinem T): o. ensem O рубить мечом наискось; o. sinus (velorum) in ventum V ставить паруса наискось к направлению ветра, т. е. лавировать;
- произносить мягче, смягчать (litteram Q);
- косвенно (скрыто) выражать (preces St). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править