pensito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: pēnsitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	pēnsitō	pēnsitor	pēnsitem	pēnsiter	—	—
	2 p.	pēnsitas	pēnsitāris	pēnsites	pēnsitēris	pēnsitā	pēnsitare
	3 p.	pēnsitat	pēnsitātur	pēnsitet	pēnsitētur	—	—
Plur.	1 p.	pēnsitāmus	pēnsitāmur	pēnsitēmus	pēnsitēmur	—	—
	2 p.	pēnsitātis	pēnsitāmini	pēnsitētis	pēnsitēmini	pēnsitāte	pēnsitamini
	3 p.	pēnsitant	pēnsitantur	pēnsitent	pēnsitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	pēnsitābam	pēnsitābar	pēnsitārem	pēnsitārer
	2 p.	pēnsitābas	pēnsitabāris	pēnsitāres	pēnsitarēris
	3 p.	pēnsitābat	pēnsitabātur	pēnsitāret	pēnsitarētur
Plur.	1 p.	pēnsitabāmus	pēnsitabāmur	pēnsitarēmus	pēnsitarēmur
	2 p.	pēnsitabātis	pēnsitabamini	pēnsitarētis	pēnsitarēmini
	3 p.	pēnsitābant	pēnsitabantur	pēnsitarent	pēnsitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	pēnsitābo	pēnsitabor	—
	2 p.	pēnsitābis	pēnsitaberis	pēnsitāto
	3 p.	pēnsitābit	pēnsitabitur	pēnsitāto
Plur.	1 p.	pēnsitabimus	pēnsitabimur	—
	2 p.	pēnsitabitis	pēnsitabimini	pēnsitatōte
	3 p.	pēnsitabuntur	pēnsitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	pēnsitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	pēnsitāri
Participium praesentis actīvi	pēnsitāns
Gerundium	pēnsitandī
Gerundivum	pēnsitandus, -a, -um

Основа перфекта: pēnsitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	pēnsitāvī	pēnsitāverim	pēnsitāveram	pēnsitāvissem	pēnsitāverō
	2 p.	pēnsitāvisti	pēnsitāveris	pēnsitāveras	pēnsitāvisses	pēnsitāveris
	3 p.	pēnsitāvit	pēnsitāverit	pēnsitāverat	pēnsitāvisset	pēnsitāverit
Pl.	1 p.	pēnsitāvimus	pēnsitāverimus	pēnsitāverāmus	pēnsitāvissēmus	pēnsitāverimus
	2 p.	pēnsitāvistis	pēnsitāveritis	pēnsitāverātis	pēnsitāvissētis	pēnsitāveritis
	3 p.	pēnsitāvērunt	pēnsitāverint	pēnsitāverant	pēnsitāvissent	pēnsitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	pēnsitāvisse

Основа супина: pēnsitāt-

Participium perfecti passivi	pēnsitātus, -a, -um
Participium futuri activi	pēnsitātūrus, -a, -um
Supinum I	pēnsitātum
Supinum II	pēnsitātū

pēn-si-to

Глагол, первое спряжение.

Корень: -pen-; суффиксы: -s-it-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. взвешивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. обдумывать, размышлять, взвешивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. уплачивать, вносить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

pensito
уменьш.-ласк. формы: pensiuncula пр. существительные: pensio, pensitator, pensitatio, pensatio, pensor, pensum, pensura, pondus, assipondium прилагательные: pensus глаголы: pendo, penso, pensiculo, dispendo, dependo, expendo, rependo, suspendo, appendo, compendo, impendo, parvipendo, perpendo

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:pensitare