Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: sputā-
|
Praesens
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
sputō
|
sputor
|
sputem
|
sputer
|
—
|
—
|
---|
2 p.
|
sputas
|
sputāris
|
sputes
|
sputēris
|
sputā
|
sputare
|
---|
3 p.
|
sputat
|
sputātur
|
sputet
|
sputētur
|
—
|
—
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
sputāmus
|
sputāmur
|
sputēmus
|
sputēmur
|
—
|
—
|
---|
2 p.
|
sputātis
|
sputāmini
|
sputētis
|
sputēmini
|
sputāte
|
sputamini
|
---|
3 p.
|
sputant
|
sputantur
|
sputent
|
sputentur
|
—
|
—
|
---|
|
Imperfectum
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
sputābam
|
sputābar
|
sputārem
|
sputārer
|
---|
2 p.
|
sputābas
|
sputabāris
|
sputāres
|
sputarēris
|
---|
3 p.
|
sputābat
|
sputabātur
|
sputāret
|
sputarētur
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
sputabāmus
|
sputabāmur
|
sputarēmus
|
sputarēmur
|
---|
2 p.
|
sputabātis
|
sputabamini
|
sputarētis
|
sputarēmini
|
---|
3 p.
|
sputābant
|
sputabantur
|
sputarent
|
sputarentur
|
---|
|
Futūrum I
|
---|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
---|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
---|
Sing.
|
1 p.
|
sputābo
|
sputabor
|
—
|
---|
2 p.
|
sputābis
|
sputaberis
|
sputāto
|
---|
3 p.
|
sputābit
|
sputabitur
|
sputāto
|
---|
Plur.
|
1 p.
|
sputabimus
|
sputabimur
|
—
|
---|
2 p.
|
sputabitis
|
sputabimini
|
sputatōte
|
---|
3 p.
|
sputabuntur
|
sputanto
|
---|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
sputāre
|
---|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
sputāri
|
---|
Participium praesentis actīvi
|
sputāns
|
---|
Gerundium
|
sputandī
|
---|
Gerundivum
|
sputandus, -a, -um
|
---|
Основа перфекта: sputāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
---|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
---|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
---|
Sg.
|
1 p.
|
sputāvī
|
sputāverim
|
sputāveram
|
sputāvissem
|
sputāverō
|
---|
2 p.
|
sputāvisti
|
sputāveris
|
sputāveras
|
sputāvisses
|
sputāveris
|
---|
3 p.
|
sputāvit
|
sputāverit
|
sputāverat
|
sputāvisset
|
sputāverit
|
---|
Pl.
|
1 p.
|
sputāvimus
|
sputāverimus
|
sputāverāmus
|
sputāvissēmus
|
sputāverimus
|
---|
2 p.
|
sputāvistis
|
sputāveritis
|
sputāverātis
|
sputāvissētis
|
sputāveritis
|
---|
3 p.
|
sputāvērunt
|
sputāverint
|
sputāverant
|
sputāvissent
|
sputāverint
|
---|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
sputāvisse
|
---|
Основа супина: sputāt-
Participium perfecti passivi
|
sputātus, -a, -um
|
---|
Participium futuri activi
|
sputātūrus, -a, -um
|
---|
Supinum I
|
sputātum
|
---|
Supinum II
|
sputātū
|
---|
sputo
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства
править
- [intens. к spuo] плевать, выплёвывать (sanguinem Pl; cum sanguine dentes O): morbus qui sputatur Pl болезнь, которая (по верованиям древних) изгонялась плевками, т. е. эпилепсия ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править