Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: subremigā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
subremigō
|
subremigor
|
subremigem
|
subremiger
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
subremigas
|
subremigāris
|
subremiges
|
subremigēris
|
subremigā
|
subremigare
|
| 3 p.
|
subremigat
|
subremigātur
|
subremiget
|
subremigētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
subremigāmus
|
subremigāmur
|
subremigēmus
|
subremigēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
subremigātis
|
subremigāmini
|
subremigētis
|
subremigēmini
|
subremigāte
|
subremigamini
|
| 3 p.
|
subremigant
|
subremigantur
|
subremigent
|
subremigentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
subremigābam
|
subremigābar
|
subremigārem
|
subremigārer
|
| 2 p.
|
subremigābas
|
subremigabāris
|
subremigāres
|
subremigarēris
|
| 3 p.
|
subremigābat
|
subremigabātur
|
subremigāret
|
subremigarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
subremigabāmus
|
subremigabāmur
|
subremigarēmus
|
subremigarēmur
|
| 2 p.
|
subremigabātis
|
subremigabamini
|
subremigarētis
|
subremigarēmini
|
| 3 p.
|
subremigābant
|
subremigabantur
|
subremigarent
|
subremigarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
subremigābo
|
subremigabor
|
—
|
| 2 p.
|
subremigābis
|
subremigaberis
|
subremigāto
|
| 3 p.
|
subremigābit
|
subremigabitur
|
subremigāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
subremigabimus
|
subremigabimur
|
—
|
| 2 p.
|
subremigabitis
|
subremigabimini
|
subremigatōte
|
| 3 p.
|
subremigabuntur
|
subremiganto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
subremigāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
subremigāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
subremigāns
|
| Gerundium
|
subremigandī
|
| Gerundivum
|
subremigandus, -a, -um
|
Основа перфекта: subremigāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
subremigāvī
|
subremigāverim
|
subremigāveram
|
subremigāvissem
|
subremigāverō
|
| 2 p.
|
subremigāvisti
|
subremigāveris
|
subremigāveras
|
subremigāvisses
|
subremigāveris
|
| 3 p.
|
subremigāvit
|
subremigāverit
|
subremigāverat
|
subremigāvisset
|
subremigāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
subremigāvimus
|
subremigāverimus
|
subremigāverāmus
|
subremigāvissēmus
|
subremigāverimus
|
| 2 p.
|
subremigāvistis
|
subremigāveritis
|
subremigāverātis
|
subremigāvissētis
|
subremigāveritis
|
| 3 p.
|
subremigāvērunt
|
subremigāverint
|
subremigāverant
|
subremigāvissent
|
subremigāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
subremigāvisse
|
Основа супина: subremigāt-
| Participium perfecti passivi
|
subremigātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
subremigātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
subremigātum
|
| Supinum II
|
subremigātū
|
subremigo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sub-; корень: --.
(как бы) грести, помогать грести (brachiis PM): dextra puppim tenet ac laeva subremigat V (нимфа Кимодокея) правой рукой держится за корму, левой гребёт ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
