Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: ablēgā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
ablēgō
|
ablēgor
|
ablēgem
|
ablēger
|
—
|
—
|
2 p.
|
ablēgas
|
ablēgāris
|
ablēges
|
ablēgēris
|
ablēgā
|
ablēgare
|
3 p.
|
ablēgat
|
ablēgātur
|
ablēget
|
ablēgētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
ablēgāmus
|
ablēgāmur
|
ablēgēmus
|
ablēgēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
ablēgātis
|
ablēgāmini
|
ablēgētis
|
ablēgēmini
|
ablēgāte
|
ablēgamini
|
3 p.
|
ablēgant
|
ablēgantur
|
ablēgent
|
ablēgentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
ablēgābam
|
ablēgābar
|
ablēgārem
|
ablēgārer
|
2 p.
|
ablēgābas
|
ablēgabāris
|
ablēgāres
|
ablēgarēris
|
3 p.
|
ablēgābat
|
ablēgabātur
|
ablēgāret
|
ablēgarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
ablēgabāmus
|
ablēgabāmur
|
ablēgarēmus
|
ablēgarēmur
|
2 p.
|
ablēgabātis
|
ablēgabamini
|
ablēgarētis
|
ablēgarēmini
|
3 p.
|
ablēgābant
|
ablēgabantur
|
ablēgarent
|
ablēgarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
ablēgābo
|
ablēgabor
|
—
|
2 p.
|
ablēgābis
|
ablēgaberis
|
ablēgāto
|
3 p.
|
ablēgābit
|
ablēgabitur
|
ablēgāto
|
Plur.
|
1 p.
|
ablēgabimus
|
ablēgabimur
|
—
|
2 p.
|
ablēgabitis
|
ablēgabimini
|
ablēgatōte
|
3 p.
|
ablēgabuntur
|
ablēganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
ablēgāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
ablēgāri
|
Participium praesentis actīvi
|
ablēgāns
|
Gerundium
|
ablēgandī
|
Gerundivum
|
ablēgandus, -a, -um
|
Основа перфекта: ablēgāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
ablēgāvī
|
ablēgāverim
|
ablēgāveram
|
ablēgāvissem
|
ablēgāverō
|
2 p.
|
ablēgāvisti
|
ablēgāveris
|
ablēgāveras
|
ablēgāvisses
|
ablēgāveris
|
3 p.
|
ablēgāvit
|
ablēgāverit
|
ablēgāverat
|
ablēgāvisset
|
ablēgāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
ablēgāvimus
|
ablēgāverimus
|
ablēgāverāmus
|
ablēgāvissēmus
|
ablēgāverimus
|
2 p.
|
ablēgāvistis
|
ablēgāveritis
|
ablēgāverātis
|
ablēgāvissētis
|
ablēgāveritis
|
3 p.
|
ablēgāvērunt
|
ablēgāverint
|
ablēgāverant
|
ablēgāvissent
|
ablēgāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
ablēgāvisse
|
Основа супина: ablēgāt-
Participium perfecti passivi
|
ablēgātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
ablēgātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
ablēgātum
|
Supinum II
|
ablēgātū
|
ab-lē-go
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ab-; корень: -leg-; окончание: -o.
Семантические свойства
править
- отправлять, отсылать ◆ […] de extraordinario in Gallias nuntio ablegando cogitaverimus, ut, eo interprete, nuncupato regi restitutam potestatem amplissimis verborum significationibus gratularemur. — […] мы подумали об отправлении во Францию чрезвычайного нунция в качестве вестника, чтобы поздравить самыми выразительными словами вышеупомянутого короля с восстановленной властью. Пий VII, «Post tam diuturnas», 1814 г.
- удерживать, мешать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
Родственные слова
править
Происходит от Шаблон:этимология:ablegare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править