Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: affirmā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
affirmō
|
affirmor
|
affirmem
|
affirmer
|
—
|
—
|
2 p.
|
affirmas
|
affirmāris
|
affirmes
|
affirmēris
|
affirmā
|
affirmare
|
3 p.
|
affirmat
|
affirmātur
|
affirmet
|
affirmētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
affirmāmus
|
affirmāmur
|
affirmēmus
|
affirmēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
affirmātis
|
affirmāmini
|
affirmētis
|
affirmēmini
|
affirmāte
|
affirmamini
|
3 p.
|
affirmant
|
affirmantur
|
affirment
|
affirmentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
affirmābam
|
affirmābar
|
affirmārem
|
affirmārer
|
2 p.
|
affirmābas
|
affirmabāris
|
affirmāres
|
affirmarēris
|
3 p.
|
affirmābat
|
affirmabātur
|
affirmāret
|
affirmarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
affirmabāmus
|
affirmabāmur
|
affirmarēmus
|
affirmarēmur
|
2 p.
|
affirmabātis
|
affirmabamini
|
affirmarētis
|
affirmarēmini
|
3 p.
|
affirmābant
|
affirmabantur
|
affirmarent
|
affirmarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
affirmābo
|
affirmabor
|
—
|
2 p.
|
affirmābis
|
affirmaberis
|
affirmāto
|
3 p.
|
affirmābit
|
affirmabitur
|
affirmāto
|
Plur.
|
1 p.
|
affirmabimus
|
affirmabimur
|
—
|
2 p.
|
affirmabitis
|
affirmabimini
|
affirmatōte
|
3 p.
|
affirmabuntur
|
affirmanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
affirmāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
affirmāri
|
Participium praesentis actīvi
|
affirmāns
|
Gerundium
|
affirmandī
|
Gerundivum
|
affirmandus, -a, -um
|
Основа перфекта: affirmāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
affirmāvī
|
affirmāverim
|
affirmāveram
|
affirmāvissem
|
affirmāverō
|
2 p.
|
affirmāvisti
|
affirmāveris
|
affirmāveras
|
affirmāvisses
|
affirmāveris
|
3 p.
|
affirmāvit
|
affirmāverit
|
affirmāverat
|
affirmāvisset
|
affirmāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
affirmāvimus
|
affirmāverimus
|
affirmāverāmus
|
affirmāvissēmus
|
affirmāverimus
|
2 p.
|
affirmāvistis
|
affirmāveritis
|
affirmāverātis
|
affirmāvissētis
|
affirmāveritis
|
3 p.
|
affirmāvērunt
|
affirmāverint
|
affirmāverant
|
affirmāvissent
|
affirmāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
affirmāvisse
|
Основа супина: affirmāt-
Participium perfecti passivi
|
affirmātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
affirmātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
affirmātum
|
Supinum II
|
affirmātū
|
affirmo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: af-; корень: --.
Семантические свойства
править
- утверждать, уверять (aliquid esse factum L): a. crimen L укреплять подозрение в преступлении; certum a. non ausim L с уверенностью утверждать я не посмел бы. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править