Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: congyrā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
congyrō
|
congyror
|
congyrem
|
congyrer
|
—
|
—
|
2 p.
|
congyras
|
congyrāris
|
congyres
|
congyrēris
|
congyrā
|
congyrare
|
3 p.
|
congyrat
|
congyrātur
|
congyret
|
congyrētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
congyrāmus
|
congyrāmur
|
congyrēmus
|
congyrēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
congyrātis
|
congyrāmini
|
congyrētis
|
congyrēmini
|
congyrāte
|
congyramini
|
3 p.
|
congyrant
|
congyrantur
|
congyrent
|
congyrentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
congyrābam
|
congyrābar
|
congyrārem
|
congyrārer
|
2 p.
|
congyrābas
|
congyrabāris
|
congyrāres
|
congyrarēris
|
3 p.
|
congyrābat
|
congyrabātur
|
congyrāret
|
congyrarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
congyrabāmus
|
congyrabāmur
|
congyrarēmus
|
congyrarēmur
|
2 p.
|
congyrabātis
|
congyrabamini
|
congyrarētis
|
congyrarēmini
|
3 p.
|
congyrābant
|
congyrabantur
|
congyrarent
|
congyrarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
congyrābo
|
congyrabor
|
—
|
2 p.
|
congyrābis
|
congyraberis
|
congyrāto
|
3 p.
|
congyrābit
|
congyrabitur
|
congyrāto
|
Plur.
|
1 p.
|
congyrabimus
|
congyrabimur
|
—
|
2 p.
|
congyrabitis
|
congyrabimini
|
congyratōte
|
3 p.
|
congyrabuntur
|
congyranto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
congyrāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
congyrāri
|
Participium praesentis actīvi
|
congyrāns
|
Gerundium
|
congyrandī
|
Gerundivum
|
congyrandus, -a, -um
|
Основа перфекта: congyrāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
congyrāvī
|
congyrāverim
|
congyrāveram
|
congyrāvissem
|
congyrāverō
|
2 p.
|
congyrāvisti
|
congyrāveris
|
congyrāveras
|
congyrāvisses
|
congyrāveris
|
3 p.
|
congyrāvit
|
congyrāverit
|
congyrāverat
|
congyrāvisset
|
congyrāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
congyrāvimus
|
congyrāverimus
|
congyrāverāmus
|
congyrāvissēmus
|
congyrāverimus
|
2 p.
|
congyrāvistis
|
congyrāveritis
|
congyrāverātis
|
congyrāvissētis
|
congyrāveritis
|
3 p.
|
congyrāvērunt
|
congyrāverint
|
congyrāverant
|
congyrāvissent
|
congyrāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
congyrāvisse
|
con-gy-ro
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: -gyr-; окончание: -o.
- становиться вокруг кого-либо или чего-либо ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Происходит от Шаблон:этимология:congyrare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править