agglutino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: agglūtinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	agglūtinō	agglūtinor	agglūtinem	agglūtiner	—	—
	2 p.	agglūtinas	agglūtināris	agglūtines	agglūtinēris	agglūtinā	agglūtinare
	3 p.	agglūtinat	agglūtinātur	agglūtinet	agglūtinētur	—	—
Plur.	1 p.	agglūtināmus	agglūtināmur	agglūtinēmus	agglūtinēmur	—	—
	2 p.	agglūtinātis	agglūtināmini	agglūtinētis	agglūtinēmini	agglūtināte	agglūtinamini
	3 p.	agglūtinant	agglūtinantur	agglūtinent	agglūtinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	agglūtinābam	agglūtinābar	agglūtinārem	agglūtinārer
	2 p.	agglūtinābas	agglūtinabāris	agglūtināres	agglūtinarēris
	3 p.	agglūtinābat	agglūtinabātur	agglūtināret	agglūtinarētur
Plur.	1 p.	agglūtinabāmus	agglūtinabāmur	agglūtinarēmus	agglūtinarēmur
	2 p.	agglūtinabātis	agglūtinabamini	agglūtinarētis	agglūtinarēmini
	3 p.	agglūtinābant	agglūtinabantur	agglūtinarent	agglūtinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	agglūtinābo	agglūtinabor	—
	2 p.	agglūtinābis	agglūtinaberis	agglūtināto
	3 p.	agglūtinābit	agglūtinabitur	agglūtināto
Plur.	1 p.	agglūtinabimus	agglūtinabimur	—
	2 p.	agglūtinabitis	agglūtinabimini	agglūtinatōte
	3 p.	agglūtinabuntur	agglūtinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	agglūtināre
Infīnitivus praesentis passīvi	agglūtināri
Participium praesentis actīvi	agglūtināns
Gerundium	agglūtinandī
Gerundivum	agglūtinandus, -a, -um

Основа перфекта: agglūtināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	agglūtināvī	agglūtināverim	agglūtināveram	agglūtināvissem	agglūtināverō
	2 p.	agglūtināvisti	agglūtināveris	agglūtināveras	agglūtināvisses	agglūtināveris
	3 p.	agglūtināvit	agglūtināverit	agglūtināverat	agglūtināvisset	agglūtināverit
Pl.	1 p.	agglūtināvimus	agglūtināverimus	agglūtināverāmus	agglūtināvissēmus	agglūtināverimus
	2 p.	agglūtināvistis	agglūtināveritis	agglūtināverātis	agglūtināvissētis	agglūtināveritis
	3 p.	agglūtināvērunt	agglūtināverint	agglūtināverant	agglūtināvissent	agglūtināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	agglūtināvisse

Основа супина: agglūtināt-

Participium perfecti passivi	agglūtinātus, -a, -um
Participium futuri activi	agglūtinātūrus, -a, -um
Supinum I	agglūtinātum
Supinum II	agglūtinātū

agglūtino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ag-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. приклеивать, прилепить; припаивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. перен. (в возвратным местоимением se) пристать, привязаться, липнуть, цепляться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

agglutino
существительные: gluten, glutinum, glutinamentum, glutinatio, glutinator прилагательные: glutus, glutineus, glutinosus, glutinativus глаголы: glutino

Этимология

Происходит от ad «к, на», далее из праиндоевр. *ad- «к, у; около» + glūtināre «клеить, заживлять», далее из glūten «клей» (восходит к праиндоевр. *gleit- «клеить»).