Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: allegā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
allegō
|
allegor
|
allegem
|
alleger
|
—
|
—
|
2 p.
|
allegas
|
allegāris
|
alleges
|
allegēris
|
allegā
|
allegare
|
3 p.
|
allegat
|
allegātur
|
alleget
|
allegētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
allegāmus
|
allegāmur
|
allegēmus
|
allegēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
allegātis
|
allegāmini
|
allegētis
|
allegēmini
|
allegāte
|
allegamini
|
3 p.
|
allegant
|
allegantur
|
allegent
|
allegentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
allegābam
|
allegābar
|
allegārem
|
allegārer
|
2 p.
|
allegābas
|
allegabāris
|
allegāres
|
allegarēris
|
3 p.
|
allegābat
|
allegabātur
|
allegāret
|
allegarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
allegabāmus
|
allegabāmur
|
allegarēmus
|
allegarēmur
|
2 p.
|
allegabātis
|
allegabamini
|
allegarētis
|
allegarēmini
|
3 p.
|
allegābant
|
allegabantur
|
allegarent
|
allegarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
allegābo
|
allegabor
|
—
|
2 p.
|
allegābis
|
allegaberis
|
allegāto
|
3 p.
|
allegābit
|
allegabitur
|
allegāto
|
Plur.
|
1 p.
|
allegabimus
|
allegabimur
|
—
|
2 p.
|
allegabitis
|
allegabimini
|
allegatōte
|
3 p.
|
allegabuntur
|
alleganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
allegāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
allegāri
|
Participium praesentis actīvi
|
allegāns
|
Gerundium
|
allegandī
|
Gerundivum
|
allegandus, -a, -um
|
Основа перфекта: allegāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
allegāvī
|
allegāverim
|
allegāveram
|
allegāvissem
|
allegāverō
|
2 p.
|
allegāvisti
|
allegāveris
|
allegāveras
|
allegāvisses
|
allegāveris
|
3 p.
|
allegāvit
|
allegāverit
|
allegāverat
|
allegāvisset
|
allegāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
allegāvimus
|
allegāverimus
|
allegāverāmus
|
allegāvissēmus
|
allegāverimus
|
2 p.
|
allegāvistis
|
allegāveritis
|
allegāverātis
|
allegāvissētis
|
allegāveritis
|
3 p.
|
allegāvērunt
|
allegāverint
|
allegāverant
|
allegāvissent
|
allegāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
allegāvisse
|
Основа супина: allegāt-
Participium perfecti passivi
|
allegātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
allegātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
allegātum
|
Supinum II
|
allegātū
|
allego
Глагол, первое спряжение.
Приставка: al-; корень: --.
Семантические свойства
править
- приводить в доказательство, ссылаться (на) (a. exemplum PJ; merita erga populum Su): a. se ex servitute in ingenuitatem Dig доказывать своё право на возвращение из рабства в свободное состояние. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править