Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: argutā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
argutō
|
argutor
|
argutem
|
arguter
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
argutas
|
argutāris
|
argutes
|
argutēris
|
argutā
|
argutare
|
| 3 p.
|
argutat
|
argutātur
|
argutet
|
argutētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
argutāmus
|
argutāmur
|
argutēmus
|
argutēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
argutātis
|
argutāmini
|
argutētis
|
argutēmini
|
argutāte
|
argutamini
|
| 3 p.
|
argutant
|
argutantur
|
argutent
|
argutentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
argutābam
|
argutābar
|
argutārem
|
argutārer
|
| 2 p.
|
argutābas
|
argutabāris
|
argutāres
|
argutarēris
|
| 3 p.
|
argutābat
|
argutabātur
|
argutāret
|
argutarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
argutabāmus
|
argutabāmur
|
argutarēmus
|
argutarēmur
|
| 2 p.
|
argutabātis
|
argutabamini
|
argutarētis
|
argutarēmini
|
| 3 p.
|
argutābant
|
argutabantur
|
argutarent
|
argutarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
argutābo
|
argutabor
|
—
|
| 2 p.
|
argutābis
|
argutaberis
|
argutāto
|
| 3 p.
|
argutābit
|
argutabitur
|
argutāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
argutabimus
|
argutabimur
|
—
|
| 2 p.
|
argutabitis
|
argutabimini
|
argutatōte
|
| 3 p.
|
argutabuntur
|
argutanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
argutāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
argutāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
argutāns
|
| Gerundium
|
argutandī
|
| Gerundivum
|
argutandus, -a, -um
|
Основа перфекта: argutāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
argutāvī
|
argutāverim
|
argutāveram
|
argutāvissem
|
argutāverō
|
| 2 p.
|
argutāvisti
|
argutāveris
|
argutāveras
|
argutāvisses
|
argutāveris
|
| 3 p.
|
argutāvit
|
argutāverit
|
argutāverat
|
argutāvisset
|
argutāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
argutāvimus
|
argutāverimus
|
argutāverāmus
|
argutāvissēmus
|
argutāverimus
|
| 2 p.
|
argutāvistis
|
argutāveritis
|
argutāverātis
|
argutāvissētis
|
argutāveritis
|
| 3 p.
|
argutāvērunt
|
argutāverint
|
argutāverant
|
argutāvissent
|
argutāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
argutāvisse
|
Основа супина: argutāt-
| Participium perfecti passivi
|
argutātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
argutātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
argutātum
|
| Supinum II
|
argutātū
|
arguto
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства
править
- Prp, Ptи чаще argutor, atus sum, ari depon. много говорить, болтать, пустословить, стрекотать (alicui aliquid Prp): quid iste argutat molestus? Pt о чём разглагольствует этот надоедливый (болтун)? ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
