asservio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: asservī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	asserviō	asservior	asserviam	asserviar	—	—
	2 p.	asservis	asservīris	asservias	asserviāris	asservī	asservīre
	3 p.	asservit	asservītur	asserviat	asserviātur	—	—
Plur.	1 p.	asservīmus	asservīmur	asserviāmus	asserviāmur	—	—
	2 p.	asservītis	asservimini	asserviātis	asserviāmini	asservīte	asservimini
	3 p.	asserviunt	asserviuntur	asserviant	asserviantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	asserviēbam	asserviēbar	asservīrem	asservīrer
	2 p.	asserviēbas	asserviebāris	asservīres	asservirēris
	3 p.	asserviēbat	asserviebātur	asservīret	asservirētur
Plur.	1 p.	asserviebāmus	asserviebāmur	asservirēmus	asservirēmur
	2 p.	asserviebātis	asserviebamini	asservirētis	asservirēmini
	3 p.	asserviēbant	asserviebantur	asservīrent	asservirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	asserviam	asserviar	—
	2 p.	asservies	asserviēris	asservīto
	3 p.	asserviet	asserviētur	asservīto
Plur.	1 p.	asserviēmus	asserviēmur	—
	2 p.	asserviētis	asserviemini	asservitōte
	3 p.	asservientur	asserviunto

Infīnitivus praesentis actīvi	asservīre
Infīnitivus praesentis passīvi	asservīri
Participium praesentis actīvi	asserviens
Gerundium	asserviendi
Gerundivum	asserviendus, -a, -um

Основа перфекта: asservīv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	asservīvī	asservīverim	asservīveram	asservīvissem	asservīverō
	2 p.	asservīvisti	asservīveris	asservīveras	asservīvisses	asservīveris
	3 p.	asservīvit	asservīverit	asservīverat	asservīvisset	asservīverit
Pl.	1 p.	asservīvimus	asservīverimus	asservīverāmus	asservīvissēmus	asservīverimus
	2 p.	asservīvistis	asservīveritis	asservīverātis	asservīvissētis	asservīveritis
	3 p.	asservīvērunt	asservīverint	asservīverant	asservīvissent	asservīverint

Infīnitivus perfecti actīvi	asservīvisse

Основа супина: asservīt-

Participium perfecti passivi	asservītus, -a, -um
Participium futuri activi	asservītūrus, -a, -um
Supinum I	asservītum
Supinum II	asservītū

asservio

Глагол, четвёртое спряжение.

Приставка: as-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. служить, тж. приходить на помощь, способствовать: toto corpore a. alicui rei C способствовать всеми силами чему-л. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??