circino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: circinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	circinō	circinor	circinem	circiner	—	—
	2 p.	circinas	circināris	circines	circinēris	circinā	circinare
	3 p.	circinat	circinātur	circinet	circinētur	—	—
Plur.	1 p.	circināmus	circināmur	circinēmus	circinēmur	—	—
	2 p.	circinātis	circināmini	circinētis	circinēmini	circināte	circinamini
	3 p.	circinant	circinantur	circinent	circinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	circinābam	circinābar	circinārem	circinārer
	2 p.	circinābas	circinabāris	circināres	circinarēris
	3 p.	circinābat	circinabātur	circināret	circinarētur
Plur.	1 p.	circinabāmus	circinabāmur	circinarēmus	circinarēmur
	2 p.	circinabātis	circinabamini	circinarētis	circinarēmini
	3 p.	circinābant	circinabantur	circinarent	circinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	circinābo	circinabor	—
	2 p.	circinābis	circinaberis	circināto
	3 p.	circinābit	circinabitur	circināto
Plur.	1 p.	circinabimus	circinabimur	—
	2 p.	circinabitis	circinabimini	circinatōte
	3 p.	circinabuntur	circinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	circināre
Infīnitivus praesentis passīvi	circināri
Participium praesentis actīvi	circināns
Gerundium	circinandī
Gerundivum	circinandus, -a, -um

Основа перфекта: circināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	circināvī	circināverim	circināveram	circināvissem	circināverō
	2 p.	circināvisti	circināveris	circināveras	circināvisses	circināveris
	3 p.	circināvit	circināverit	circināverat	circināvisset	circināverit
Pl.	1 p.	circināvimus	circināverimus	circināverāmus	circināvissēmus	circināverimus
	2 p.	circināvistis	circināveritis	circināverātis	circināvissētis	circināveritis
	3 p.	circināvērunt	circināverint	circināverant	circināvissent	circināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	circināvisse

Основа супина: circināt-

Participium perfecti passivi	circinātus, -a, -um
Participium futuri activi	circinātūrus, -a, -um
Supinum I	circinātum
Supinum II	circinātū

circino

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [circinus] делать кругообразным, изгибать в виде окружности (ramos in orbem c. PM): c. auras O кружиться в воздухе; circinatus закруглённый, круглый (forma PM) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??