Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: cogitā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
cogitō
|
cogitor
|
cogitem
|
cogiter
|
—
|
—
|
2 p.
|
cogitas
|
cogitāris
|
cogites
|
cogitēris
|
cogitā
|
cogitare
|
3 p.
|
cogitat
|
cogitātur
|
cogitet
|
cogitētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
cogitāmus
|
cogitāmur
|
cogitēmus
|
cogitēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
cogitātis
|
cogitāmini
|
cogitētis
|
cogitēmini
|
cogitāte
|
cogitamini
|
3 p.
|
cogitant
|
cogitantur
|
cogitent
|
cogitentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
cogitābam
|
cogitābar
|
cogitārem
|
cogitārer
|
2 p.
|
cogitābas
|
cogitabāris
|
cogitāres
|
cogitarēris
|
3 p.
|
cogitābat
|
cogitabātur
|
cogitāret
|
cogitarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
cogitabāmus
|
cogitabāmur
|
cogitarēmus
|
cogitarēmur
|
2 p.
|
cogitabātis
|
cogitabamini
|
cogitarētis
|
cogitarēmini
|
3 p.
|
cogitābant
|
cogitabantur
|
cogitarent
|
cogitarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
cogitābo
|
cogitabor
|
—
|
2 p.
|
cogitābis
|
cogitaberis
|
cogitāto
|
3 p.
|
cogitābit
|
cogitabitur
|
cogitāto
|
Plur.
|
1 p.
|
cogitabimus
|
cogitabimur
|
—
|
2 p.
|
cogitabitis
|
cogitabimini
|
cogitatōte
|
3 p.
|
cogitabuntur
|
cogitanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
cogitāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
cogitāri
|
Participium praesentis actīvi
|
cogitāns
|
Gerundium
|
cogitandī
|
Gerundivum
|
cogitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: cogitāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
cogitāvī
|
cogitāverim
|
cogitāveram
|
cogitāvissem
|
cogitāverō
|
2 p.
|
cogitāvisti
|
cogitāveris
|
cogitāveras
|
cogitāvisses
|
cogitāveris
|
3 p.
|
cogitāvit
|
cogitāverit
|
cogitāverat
|
cogitāvisset
|
cogitāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
cogitāvimus
|
cogitāverimus
|
cogitāverāmus
|
cogitāvissēmus
|
cogitāverimus
|
2 p.
|
cogitāvistis
|
cogitāveritis
|
cogitāverātis
|
cogitāvissētis
|
cogitāveritis
|
3 p.
|
cogitāvērunt
|
cogitāverint
|
cogitāverant
|
cogitāvissent
|
cogitāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
cogitāvisse
|
Основа супина: cogitāt-
Participium perfecti passivi
|
cogitātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
cogitātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
cogitātum
|
Supinum II
|
cogitātū
|
cō-gi-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: co-; корень: --.
Семантические свойства
править
- мыслить, размышлять, думать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- помышлять
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править