complano

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: complānā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	complānō	complānor	complānem	complāner	—	—
	2 p.	complānas	complānāris	complānes	complānēris	complānā	complānare
	3 p.	complānat	complānātur	complānet	complānētur	—	—
Plur.	1 p.	complānāmus	complānāmur	complānēmus	complānēmur	—	—
	2 p.	complānātis	complānāmini	complānētis	complānēmini	complānāte	complānamini
	3 p.	complānant	complānantur	complānent	complānentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	complānābam	complānābar	complānārem	complānārer
	2 p.	complānābas	complānabāris	complānāres	complānarēris
	3 p.	complānābat	complānabātur	complānāret	complānarētur
Plur.	1 p.	complānabāmus	complānabāmur	complānarēmus	complānarēmur
	2 p.	complānabātis	complānabamini	complānarētis	complānarēmini
	3 p.	complānābant	complānabantur	complānarent	complānarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	complānābo	complānabor	—
	2 p.	complānābis	complānaberis	complānāto
	3 p.	complānābit	complānabitur	complānāto
Plur.	1 p.	complānabimus	complānabimur	—
	2 p.	complānabitis	complānabimini	complānatōte
	3 p.	complānabuntur	complānanto

Infīnitivus praesentis actīvi	complānāre
Infīnitivus praesentis passīvi	complānāri
Participium praesentis actīvi	complānāns
Gerundium	complānandī
Gerundivum	complānandus, -a, -um

Основа перфекта: complānāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	complānāvī	complānāverim	complānāveram	complānāvissem	complānāverō
	2 p.	complānāvisti	complānāveris	complānāveras	complānāvisses	complānāveris
	3 p.	complānāvit	complānāverit	complānāverat	complānāvisset	complānāverit
Pl.	1 p.	complānāvimus	complānāverimus	complānāverāmus	complānāvissēmus	complānāverimus
	2 p.	complānāvistis	complānāveritis	complānāverātis	complānāvissētis	complānāveritis
	3 p.	complānāvērunt	complānāverint	complānāverant	complānāvissent	complānāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	complānāvisse

Основа супина: complānāt-

Participium perfecti passivi	complānātus, -a, -um
Participium futuri activi	complānātūrus, -a, -um
Supinum I	complānātum
Supinum II	complānātū

com-plā-no

Глагол, первое спряжение.

Приставка: com-; корень: -plan-; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [kom.ˈpla.no]

Семантические свойства

Значение

1. выравнивать, выглаживать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. срыть до основания, сносить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. сглаживать, устранять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: complanatio, complanator прилагательные: planus

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:complanare