Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: confictā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
confictō
|
confictor
|
confictem
|
conficter
|
—
|
—
|
2 p.
|
confictas
|
confictāris
|
confictes
|
confictēris
|
confictā
|
confictare
|
3 p.
|
confictat
|
confictātur
|
confictet
|
confictētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
confictāmus
|
confictāmur
|
confictēmus
|
confictēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
confictātis
|
confictāmini
|
confictētis
|
confictēmini
|
confictāte
|
confictamini
|
3 p.
|
confictant
|
confictantur
|
confictent
|
confictentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
confictābam
|
confictābar
|
confictārem
|
confictārer
|
2 p.
|
confictābas
|
confictabāris
|
confictāres
|
confictarēris
|
3 p.
|
confictābat
|
confictabātur
|
confictāret
|
confictarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
confictabāmus
|
confictabāmur
|
confictarēmus
|
confictarēmur
|
2 p.
|
confictabātis
|
confictabamini
|
confictarētis
|
confictarēmini
|
3 p.
|
confictābant
|
confictabantur
|
confictarent
|
confictarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
confictābo
|
confictabor
|
—
|
2 p.
|
confictābis
|
confictaberis
|
confictāto
|
3 p.
|
confictābit
|
confictabitur
|
confictāto
|
Plur.
|
1 p.
|
confictabimus
|
confictabimur
|
—
|
2 p.
|
confictabitis
|
confictabimini
|
confictatōte
|
3 p.
|
confictabuntur
|
confictanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
confictāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
confictāri
|
Participium praesentis actīvi
|
confictāns
|
Gerundium
|
confictandī
|
Gerundivum
|
confictandus, -a, -um
|
Основа перфекта: confictāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
confictāvī
|
confictāverim
|
confictāveram
|
confictāvissem
|
confictāverō
|
2 p.
|
confictāvisti
|
confictāveris
|
confictāveras
|
confictāvisses
|
confictāveris
|
3 p.
|
confictāvit
|
confictāverit
|
confictāverat
|
confictāvisset
|
confictāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
confictāvimus
|
confictāverimus
|
confictāverāmus
|
confictāvissēmus
|
confictāverimus
|
2 p.
|
confictāvistis
|
confictāveritis
|
confictāverātis
|
confictāvissētis
|
confictāveritis
|
3 p.
|
confictāvērunt
|
confictāverint
|
confictāverant
|
confictāvissent
|
confictāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
confictāvisse
|
Основа супина: confictāt-
Participium perfecti passivi
|
confictātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
confictātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
confictātum
|
Supinum II
|
confictātū
|
conficto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства
править
- [intens. к confingo] измышлять, заниматься измышлениями Naev ap. Vr ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править