Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: coniectā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coniectō
|
coniector
|
coniectem
|
coniecter
|
—
|
—
|
2 p.
|
coniectas
|
coniectāris
|
coniectes
|
coniectēris
|
coniectā
|
coniectare
|
3 p.
|
coniectat
|
coniectātur
|
coniectet
|
coniectētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
coniectāmus
|
coniectāmur
|
coniectēmus
|
coniectēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
coniectātis
|
coniectāmini
|
coniectētis
|
coniectēmini
|
coniectāte
|
coniectamini
|
3 p.
|
coniectant
|
coniectantur
|
coniectent
|
coniectentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coniectābam
|
coniectābar
|
coniectārem
|
coniectārer
|
2 p.
|
coniectābas
|
coniectabāris
|
coniectāres
|
coniectarēris
|
3 p.
|
coniectābat
|
coniectabātur
|
coniectāret
|
coniectarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
coniectabāmus
|
coniectabāmur
|
coniectarēmus
|
coniectarēmur
|
2 p.
|
coniectabātis
|
coniectabamini
|
coniectarētis
|
coniectarēmini
|
3 p.
|
coniectābant
|
coniectabantur
|
coniectarent
|
coniectarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
coniectābo
|
coniectabor
|
—
|
2 p.
|
coniectābis
|
coniectaberis
|
coniectāto
|
3 p.
|
coniectābit
|
coniectabitur
|
coniectāto
|
Plur.
|
1 p.
|
coniectabimus
|
coniectabimur
|
—
|
2 p.
|
coniectabitis
|
coniectabimini
|
coniectatōte
|
3 p.
|
coniectabuntur
|
coniectanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
coniectāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
coniectāri
|
Participium praesentis actīvi
|
coniectāns
|
Gerundium
|
coniectandī
|
Gerundivum
|
coniectandus, -a, -um
|
Основа перфекта: coniectāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
coniectāvī
|
coniectāverim
|
coniectāveram
|
coniectāvissem
|
coniectāverō
|
2 p.
|
coniectāvisti
|
coniectāveris
|
coniectāveras
|
coniectāvisses
|
coniectāveris
|
3 p.
|
coniectāvit
|
coniectāverit
|
coniectāverat
|
coniectāvisset
|
coniectāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
coniectāvimus
|
coniectāverimus
|
coniectāverāmus
|
coniectāvissēmus
|
coniectāverimus
|
2 p.
|
coniectāvistis
|
coniectāveritis
|
coniectāverātis
|
coniectāvissētis
|
coniectāveritis
|
3 p.
|
coniectāvērunt
|
coniectāverint
|
coniectāverant
|
coniectāvissent
|
coniectāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
coniectāvisse
|
Основа супина: coniectāt-
Participium perfecti passivi
|
coniectātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
coniectātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
coniectātum
|
Supinum II
|
coniectātū
|
con-jec-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства
править
- бросать, ввергать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править