demitigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: demitigā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	demitigō	demitigor	demitigem	demitiger	—	—
	2 p.	demitigas	demitigāris	demitiges	demitigēris	demitigā	demitigare
	3 p.	demitigat	demitigātur	demitiget	demitigētur	—	—
Plur.	1 p.	demitigāmus	demitigāmur	demitigēmus	demitigēmur	—	—
	2 p.	demitigātis	demitigāmini	demitigētis	demitigēmini	demitigāte	demitigamini
	3 p.	demitigant	demitigantur	demitigent	demitigentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	demitigābam	demitigābar	demitigārem	demitigārer
	2 p.	demitigābas	demitigabāris	demitigāres	demitigarēris
	3 p.	demitigābat	demitigabātur	demitigāret	demitigarētur
Plur.	1 p.	demitigabāmus	demitigabāmur	demitigarēmus	demitigarēmur
	2 p.	demitigabātis	demitigabamini	demitigarētis	demitigarēmini
	3 p.	demitigābant	demitigabantur	demitigarent	demitigarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	demitigābo	demitigabor	—
	2 p.	demitigābis	demitigaberis	demitigāto
	3 p.	demitigābit	demitigabitur	demitigāto
Plur.	1 p.	demitigabimus	demitigabimur	—
	2 p.	demitigabitis	demitigabimini	demitigatōte
	3 p.	demitigabuntur	demitiganto

Infīnitivus praesentis actīvi	demitigāre
Infīnitivus praesentis passīvi	demitigāri
Participium praesentis actīvi	demitigāns
Gerundium	demitigandī
Gerundivum	demitigandus, -a, -um

Основа перфекта: demitigāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	demitigāvī	demitigāverim	demitigāveram	demitigāvissem	demitigāverō
	2 p.	demitigāvisti	demitigāveris	demitigāveras	demitigāvisses	demitigāveris
	3 p.	demitigāvit	demitigāverit	demitigāverat	demitigāvisset	demitigāverit
Pl.	1 p.	demitigāvimus	demitigāverimus	demitigāverāmus	demitigāvissēmus	demitigāverimus
	2 p.	demitigāvistis	demitigāveritis	demitigāverātis	demitigāvissētis	demitigāveritis
	3 p.	demitigāvērunt	demitigāverint	demitigāverant	demitigāvissent	demitigāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	demitigāvisse

Основа супина: demitigāt-

Participium perfecti passivi	demitigātus, -a, -um
Participium futuri activi	demitigātūrus, -a, -um
Supinum I	demitigātum
Supinum II	demitigātū

demitigo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: de-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. смягчать, делать снисходительным, кротким (aliquem C) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??