Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: denormā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
denormō
|
denormor
|
denormem
|
denormer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
denormas
|
denormāris
|
denormes
|
denormēris
|
denormā
|
denormare
|
| 3 p.
|
denormat
|
denormātur
|
denormet
|
denormētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
denormāmus
|
denormāmur
|
denormēmus
|
denormēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
denormātis
|
denormāmini
|
denormētis
|
denormēmini
|
denormāte
|
denormamini
|
| 3 p.
|
denormant
|
denormantur
|
denorment
|
denormentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
denormābam
|
denormābar
|
denormārem
|
denormārer
|
| 2 p.
|
denormābas
|
denormabāris
|
denormāres
|
denormarēris
|
| 3 p.
|
denormābat
|
denormabātur
|
denormāret
|
denormarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
denormabāmus
|
denormabāmur
|
denormarēmus
|
denormarēmur
|
| 2 p.
|
denormabātis
|
denormabamini
|
denormarētis
|
denormarēmini
|
| 3 p.
|
denormābant
|
denormabantur
|
denormarent
|
denormarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
denormābo
|
denormabor
|
—
|
| 2 p.
|
denormābis
|
denormaberis
|
denormāto
|
| 3 p.
|
denormābit
|
denormabitur
|
denormāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
denormabimus
|
denormabimur
|
—
|
| 2 p.
|
denormabitis
|
denormabimini
|
denormatōte
|
| 3 p.
|
denormabuntur
|
denormanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
denormāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
denormāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
denormāns
|
| Gerundium
|
denormandī
|
| Gerundivum
|
denormandus, -a, -um
|
Основа перфекта: denormāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
denormāvī
|
denormāverim
|
denormāveram
|
denormāvissem
|
denormāverō
|
| 2 p.
|
denormāvisti
|
denormāveris
|
denormāveras
|
denormāvisses
|
denormāveris
|
| 3 p.
|
denormāvit
|
denormāverit
|
denormāverat
|
denormāvisset
|
denormāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
denormāvimus
|
denormāverimus
|
denormāverāmus
|
denormāvissēmus
|
denormāverimus
|
| 2 p.
|
denormāvistis
|
denormāveritis
|
denormāverātis
|
denormāvissētis
|
denormāveritis
|
| 3 p.
|
denormāvērunt
|
denormāverint
|
denormāverant
|
denormāvissent
|
denormāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
denormāvisse
|
Основа супина: denormāt-
| Participium perfecti passivi
|
denormātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
denormātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
denormātum
|
| Supinum II
|
denormātū
|
denormo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-; корень: --.
Семантические свойства
править
- [norma] придавать косоугольную, т. е. неправильную форму: d. agellum H вдаваться в поле (и тем нарушать правильность его формы) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
