Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: depugnā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depugnō
|
depugnor
|
depugnem
|
depugner
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
depugnas
|
depugnāris
|
depugnes
|
depugnēris
|
depugnā
|
depugnare
|
| 3 p.
|
depugnat
|
depugnātur
|
depugnet
|
depugnētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
depugnāmus
|
depugnāmur
|
depugnēmus
|
depugnēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
depugnātis
|
depugnāmini
|
depugnētis
|
depugnēmini
|
depugnāte
|
depugnamini
|
| 3 p.
|
depugnant
|
depugnantur
|
depugnent
|
depugnentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depugnābam
|
depugnābar
|
depugnārem
|
depugnārer
|
| 2 p.
|
depugnābas
|
depugnabāris
|
depugnāres
|
depugnarēris
|
| 3 p.
|
depugnābat
|
depugnabātur
|
depugnāret
|
depugnarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
depugnabāmus
|
depugnabāmur
|
depugnarēmus
|
depugnarēmur
|
| 2 p.
|
depugnabātis
|
depugnabamini
|
depugnarētis
|
depugnarēmini
|
| 3 p.
|
depugnābant
|
depugnabantur
|
depugnarent
|
depugnarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depugnābo
|
depugnabor
|
—
|
| 2 p.
|
depugnābis
|
depugnaberis
|
depugnāto
|
| 3 p.
|
depugnābit
|
depugnabitur
|
depugnāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
depugnabimus
|
depugnabimur
|
—
|
| 2 p.
|
depugnabitis
|
depugnabimini
|
depugnatōte
|
| 3 p.
|
depugnabuntur
|
depugnanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
depugnāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
depugnāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
depugnāns
|
| Gerundium
|
depugnandī
|
| Gerundivum
|
depugnandus, -a, -um
|
Основа перфекта: depugnāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
depugnāvī
|
depugnāverim
|
depugnāveram
|
depugnāvissem
|
depugnāverō
|
| 2 p.
|
depugnāvisti
|
depugnāveris
|
depugnāveras
|
depugnāvisses
|
depugnāveris
|
| 3 p.
|
depugnāvit
|
depugnāverit
|
depugnāverat
|
depugnāvisset
|
depugnāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
depugnāvimus
|
depugnāverimus
|
depugnāverāmus
|
depugnāvissēmus
|
depugnāverimus
|
| 2 p.
|
depugnāvistis
|
depugnāveritis
|
depugnāverātis
|
depugnāvissētis
|
depugnāveritis
|
| 3 p.
|
depugnāvērunt
|
depugnāverint
|
depugnāverant
|
depugnāvissent
|
depugnāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
depugnāvisse
|
Основа супина: depugnāt-
| Participium perfecti passivi
|
depugnātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
depugnātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
depugnātum
|
| Supinum II
|
depugnātū
|
depugno
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-; корень: --.
Семантические свойства
править
- вести решительный бой, бороться с ожесточением (cum aliquo C etc.; d. feras Dig): si depugnandum foret Ap на случай, если придётся вступить в бой ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
