Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: devestī-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
devestiō
|
devestior
|
devestiam
|
devestiar
|
—
|
—
|
2 p.
|
devestis
|
devestīris
|
devestias
|
devestiāris
|
devestī
|
devestīre
|
3 p.
|
devestit
|
devestītur
|
devestiat
|
devestiātur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
devestīmus
|
devestīmur
|
devestiāmus
|
devestiāmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
devestītis
|
devestimini
|
devestiātis
|
devestiāmini
|
devestīte
|
devestimini
|
3 p.
|
devestiunt
|
devestiuntur
|
devestiant
|
devestiantur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
devestiēbam
|
devestiēbar
|
devestīrem
|
devestīrer
|
2 p.
|
devestiēbas
|
devestiebāris
|
devestīres
|
devestirēris
|
3 p.
|
devestiēbat
|
devestiebātur
|
devestīret
|
devestirētur
|
Plur.
|
1 p.
|
devestiebāmus
|
devestiebāmur
|
devestirēmus
|
devestirēmur
|
2 p.
|
devestiebātis
|
devestiebamini
|
devestirētis
|
devestirēmini
|
3 p.
|
devestiēbant
|
devestiebantur
|
devestīrent
|
devestirentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
devestiam
|
devestiar
|
—
|
2 p.
|
devesties
|
devestiēris
|
devestīto
|
3 p.
|
devestiet
|
devestiētur
|
devestīto
|
Plur.
|
1 p.
|
devestiēmus
|
devestiēmur
|
—
|
2 p.
|
devestiētis
|
devestiemini
|
devestitōte
|
3 p.
|
devestientur
|
devestiunto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
devestīre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
devestīri
|
Participium praesentis actīvi
|
devestiens
|
Gerundium
|
devestiendi
|
Gerundivum
|
devestiendus, -a, -um
|
Основа перфекта: devestīv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
devestīvī
|
devestīverim
|
devestīveram
|
devestīvissem
|
devestīverō
|
2 p.
|
devestīvisti
|
devestīveris
|
devestīveras
|
devestīvisses
|
devestīveris
|
3 p.
|
devestīvit
|
devestīverit
|
devestīverat
|
devestīvisset
|
devestīverit
|
Pl.
|
1 p.
|
devestīvimus
|
devestīverimus
|
devestīverāmus
|
devestīvissēmus
|
devestīverimus
|
2 p.
|
devestīvistis
|
devestīveritis
|
devestīverātis
|
devestīvissētis
|
devestīveritis
|
3 p.
|
devestīvērunt
|
devestīverint
|
devestīverant
|
devestīvissent
|
devestīverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
devestīvisse
|
Основа супина: devestīt-
Participium perfecti passivi
|
devestītus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
devestītūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
devestītum
|
Supinum II
|
devestītū
|
devestio
Глагол, четвёртое спряжение.
Приставка: de-; корень: --.
- раздевать (sese Ap): d. se aliqua re Ap снять с себя что-л ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править