Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: devolā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
devolō
|
devolor
|
devolem
|
devoler
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
devolas
|
devolāris
|
devoles
|
devolēris
|
devolā
|
devolare
|
| 3 p.
|
devolat
|
devolātur
|
devolet
|
devolētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
devolāmus
|
devolāmur
|
devolēmus
|
devolēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
devolātis
|
devolāmini
|
devolētis
|
devolēmini
|
devolāte
|
devolamini
|
| 3 p.
|
devolant
|
devolantur
|
devolent
|
devolentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
devolābam
|
devolābar
|
devolārem
|
devolārer
|
| 2 p.
|
devolābas
|
devolabāris
|
devolāres
|
devolarēris
|
| 3 p.
|
devolābat
|
devolabātur
|
devolāret
|
devolarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
devolabāmus
|
devolabāmur
|
devolarēmus
|
devolarēmur
|
| 2 p.
|
devolabātis
|
devolabamini
|
devolarētis
|
devolarēmini
|
| 3 p.
|
devolābant
|
devolabantur
|
devolarent
|
devolarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
devolābo
|
devolabor
|
—
|
| 2 p.
|
devolābis
|
devolaberis
|
devolāto
|
| 3 p.
|
devolābit
|
devolabitur
|
devolāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
devolabimus
|
devolabimur
|
—
|
| 2 p.
|
devolabitis
|
devolabimini
|
devolatōte
|
| 3 p.
|
devolabuntur
|
devolanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
devolāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
devolāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
devolāns
|
| Gerundium
|
devolandī
|
| Gerundivum
|
devolandus, -a, -um
|
Основа перфекта: devolāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
devolāvī
|
devolāverim
|
devolāveram
|
devolāvissem
|
devolāverō
|
| 2 p.
|
devolāvisti
|
devolāveris
|
devolāveras
|
devolāvisses
|
devolāveris
|
| 3 p.
|
devolāvit
|
devolāverit
|
devolāverat
|
devolāvisset
|
devolāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
devolāvimus
|
devolāverimus
|
devolāverāmus
|
devolāvissēmus
|
devolāverimus
|
| 2 p.
|
devolāvistis
|
devolāveritis
|
devolāverātis
|
devolāvissētis
|
devolāveritis
|
| 3 p.
|
devolāvērunt
|
devolāverint
|
devolāverant
|
devolāvissent
|
devolāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
devolāvisse
|
Основа супина: devolāt-
| Participium perfecti passivi
|
devolātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
devolātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
devolātum
|
| Supinum II
|
devolātū
|
devolo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-; корень: --.
Семантические свойства
править
-
- слетать, прилетать (Iris per caelum devolat V): alicui nihil agenti de caelo in sinum d. ирон. L слетать кому-л. с неба на грудь без всяких с его стороны усилий ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
