distermino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: disterminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	disterminō	disterminor	disterminem	disterminer	—	—
	2 p.	disterminas	distermināris	distermines	disterminēris	disterminā	disterminare
	3 p.	disterminat	disterminātur	disterminet	disterminētur	—	—
Plur.	1 p.	distermināmus	distermināmur	disterminēmus	disterminēmur	—	—
	2 p.	disterminātis	distermināmini	disterminētis	disterminēmini	distermināte	disterminamini
	3 p.	disterminant	disterminantur	disterminent	disterminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	disterminābam	disterminābar	disterminārem	disterminārer
	2 p.	disterminābas	disterminabāris	distermināres	disterminarēris
	3 p.	disterminābat	disterminabātur	distermināret	disterminarētur
Plur.	1 p.	disterminabāmus	disterminabāmur	disterminarēmus	disterminarēmur
	2 p.	disterminabātis	disterminabamini	disterminarētis	disterminarēmini
	3 p.	disterminābant	disterminabantur	disterminarent	disterminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	disterminābo	disterminabor	—
	2 p.	disterminābis	disterminaberis	distermināto
	3 p.	disterminābit	disterminabitur	distermināto
Plur.	1 p.	disterminabimus	disterminabimur	—
	2 p.	disterminabitis	disterminabimini	disterminatōte
	3 p.	disterminabuntur	disterminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	distermināre
Infīnitivus praesentis passīvi	distermināri
Participium praesentis actīvi	distermināns
Gerundium	disterminandī
Gerundivum	disterminandus, -a, -um

Основа перфекта: distermināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	distermināvī	distermināverim	distermināveram	distermināvissem	distermināverō
	2 p.	distermināvisti	distermināveris	distermināveras	distermināvisses	distermināveris
	3 p.	distermināvit	distermināverit	distermināverat	distermināvisset	distermināverit
Pl.	1 p.	distermināvimus	distermināverimus	distermināverāmus	distermināvissēmus	distermināverimus
	2 p.	distermināvistis	distermināveritis	distermināverātis	distermināvissētis	distermināveritis
	3 p.	distermināvērunt	distermināverint	distermināverant	distermināvissent	distermināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	distermināvisse

Основа супина: distermināt-

Participium perfecti passivi	disterminātus, -a, -um
Participium futuri activi	disterminātūrus, -a, -um
Supinum I	disterminātum
Supinum II	disterminātū

distermino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: dis-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. размежёвывать, разграничивать, разделять (stellas C; Hispanias Galliasque PM); отделять (Judaeam ab Aegypto PM) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??