diventilo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: diventilā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	diventilō	diventilor	diventilem	diventiler	—	—
	2 p.	diventilas	diventilāris	diventiles	diventilēris	diventilā	diventilare
	3 p.	diventilat	diventilātur	diventilet	diventilētur	—	—
Plur.	1 p.	diventilāmus	diventilāmur	diventilēmus	diventilēmur	—	—
	2 p.	diventilātis	diventilāmini	diventilētis	diventilēmini	diventilāte	diventilamini
	3 p.	diventilant	diventilantur	diventilent	diventilentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	diventilābam	diventilābar	diventilārem	diventilārer
	2 p.	diventilābas	diventilabāris	diventilāres	diventilarēris
	3 p.	diventilābat	diventilabātur	diventilāret	diventilarētur
Plur.	1 p.	diventilabāmus	diventilabāmur	diventilarēmus	diventilarēmur
	2 p.	diventilabātis	diventilabamini	diventilarētis	diventilarēmini
	3 p.	diventilābant	diventilabantur	diventilarent	diventilarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	diventilābo	diventilabor	—
	2 p.	diventilābis	diventilaberis	diventilāto
	3 p.	diventilābit	diventilabitur	diventilāto
Plur.	1 p.	diventilabimus	diventilabimur	—
	2 p.	diventilabitis	diventilabimini	diventilatōte
	3 p.	diventilabuntur	diventilanto

Infīnitivus praesentis actīvi	diventilāre
Infīnitivus praesentis passīvi	diventilāri
Participium praesentis actīvi	diventilāns
Gerundium	diventilandī
Gerundivum	diventilandus, -a, -um

Основа перфекта: diventilāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	diventilāvī	diventilāverim	diventilāveram	diventilāvissem	diventilāverō
	2 p.	diventilāvisti	diventilāveris	diventilāveras	diventilāvisses	diventilāveris
	3 p.	diventilāvit	diventilāverit	diventilāverat	diventilāvisset	diventilāverit
Pl.	1 p.	diventilāvimus	diventilāverimus	diventilāverāmus	diventilāvissēmus	diventilāverimus
	2 p.	diventilāvistis	diventilāveritis	diventilāverātis	diventilāvissētis	diventilāveritis
	3 p.	diventilāvērunt	diventilāverint	diventilāverant	diventilāvissent	diventilāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	diventilāvisse

Основа супина: diventilāt-

Participium perfecti passivi	diventilātus, -a, -um
Participium futuri activi	diventilātūrus, -a, -um
Supinum I	diventilātum
Supinum II	diventilātū

diventilo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: di-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. разносить ветром, перен. распространять (diventilatae in vulgus opiniones Tert) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??