fligo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: flīg-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	flīgō	flīgor	flīgam	flīgar	—	—
	2 p.	flīgis	flīgeris	flīgas	flīgāris	flīge	flīgere
	3 p.	flīgit	flīgitur	flīgat	flīgātur	—	—
Plur.	1 p.	flīgimus	flīgimur	flīgāmus	flīgāmur	—	—
	2 p.	flīgitis	flīgimini	flīgātis	flīgamini	flīgite	flīgimini
	3 p.	flīgunt	flīguntur	flīgant	flīgantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	flīgēbam	flīgēbar	flīgerem	flīgerer
	2 p.	flīgēbas	flīgebāris	flīgeres	flīgerēris
	3 p.	flīgēbat	flīgebātur	flīgeret	flīgerētur
Plur.	1 p.	flīgebāmus	flīgebāmur	flīgerēmus	flīgerēmur
	2 p.	flīgebātis	flīgebamini	flīgerētis	flīgerēmini
	3 p.	flīgēbant	flīgebantur	flīgerent	flīgerentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	flīgam	flīgar	—
	2 p.	flīges	flīgēris	flīgito
	3 p.	flīget	flīgētur	flīgito
Plur.	1 p.	flīgēmus	flīgēmur	—
	2 p.	flīgētis	flīgemini	flīgitōte
	3 p.	flīgentur	flīgunto

Infīnitivus praesentis actīvi	flīgĕre
Infīnitivus praesentis passīvi	flīgi
Participium praesentis actīvi	flīgens
Gerundium	flīgendi
Gerundivum	flīgendus, -a, -um

flī-go

Глагол, третье спряжение.

Корень: -flig-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. ударять, сталкивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: flictus глаголы: affligo, effligo, infligo, profligo, confligo

Этимология

Происходит от праиндоевр. *bhlig- «бить».