Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: hietā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
hietō
|
hietor
|
hietem
|
hieter
|
—
|
—
|
2 p.
|
hietas
|
hietāris
|
hietes
|
hietēris
|
hietā
|
hietare
|
3 p.
|
hietat
|
hietātur
|
hietet
|
hietētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
hietāmus
|
hietāmur
|
hietēmus
|
hietēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
hietātis
|
hietāmini
|
hietētis
|
hietēmini
|
hietāte
|
hietamini
|
3 p.
|
hietant
|
hietantur
|
hietent
|
hietentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
hietābam
|
hietābar
|
hietārem
|
hietārer
|
2 p.
|
hietābas
|
hietabāris
|
hietāres
|
hietarēris
|
3 p.
|
hietābat
|
hietabātur
|
hietāret
|
hietarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
hietabāmus
|
hietabāmur
|
hietarēmus
|
hietarēmur
|
2 p.
|
hietabātis
|
hietabamini
|
hietarētis
|
hietarēmini
|
3 p.
|
hietābant
|
hietabantur
|
hietarent
|
hietarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
hietābo
|
hietabor
|
—
|
2 p.
|
hietābis
|
hietaberis
|
hietāto
|
3 p.
|
hietābit
|
hietabitur
|
hietāto
|
Plur.
|
1 p.
|
hietabimus
|
hietabimur
|
—
|
2 p.
|
hietabitis
|
hietabimini
|
hietatōte
|
3 p.
|
hietabuntur
|
hietanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
hietāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
hietāri
|
Participium praesentis actīvi
|
hietāns
|
Gerundium
|
hietandī
|
Gerundivum
|
hietandus, -a, -um
|
Основа перфекта: hietāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
hietāvī
|
hietāverim
|
hietāveram
|
hietāvissem
|
hietāverō
|
2 p.
|
hietāvisti
|
hietāveris
|
hietāveras
|
hietāvisses
|
hietāveris
|
3 p.
|
hietāvit
|
hietāverit
|
hietāverat
|
hietāvisset
|
hietāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
hietāvimus
|
hietāverimus
|
hietāverāmus
|
hietāvissēmus
|
hietāverimus
|
2 p.
|
hietāvistis
|
hietāveritis
|
hietāverātis
|
hietāvissētis
|
hietāveritis
|
3 p.
|
hietāvērunt
|
hietāverint
|
hietāverant
|
hietāvissent
|
hietāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
hietāvisse
|
Основа супина: hietāt-
Participium perfecti passivi
|
hietātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
hietātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
hietātum
|
Supinum II
|
hietātū
|
hieto
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
- [intens. к hio]широко разевать рот, зевать Pl. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править