irroro

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: irrorā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	irrorō	irroror	irrorem	irrorer	—	—
	2 p.	irroras	irrorāris	irrores	irrorēris	irrorā	irrorare
	3 p.	irrorat	irrorātur	irroret	irrorētur	—	—
Plur.	1 p.	irrorāmus	irrorāmur	irrorēmus	irrorēmur	—	—
	2 p.	irrorātis	irrorāmini	irrorētis	irrorēmini	irrorāte	irroramini
	3 p.	irrorant	irrorantur	irrorent	irrorentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	irrorābam	irrorābar	irrorārem	irrorārer
	2 p.	irrorābas	irrorabāris	irrorāres	irrorarēris
	3 p.	irrorābat	irrorabātur	irrorāret	irrorarētur
Plur.	1 p.	irrorabāmus	irrorabāmur	irrorarēmus	irrorarēmur
	2 p.	irrorabātis	irrorabamini	irrorarētis	irrorarēmini
	3 p.	irrorābant	irrorabantur	irrorarent	irrorarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	irrorābo	irrorabor	—
	2 p.	irrorābis	irroraberis	irrorāto
	3 p.	irrorābit	irrorabitur	irrorāto
Plur.	1 p.	irrorabimus	irrorabimur	—
	2 p.	irrorabitis	irrorabimini	irroratōte
	3 p.	irrorabuntur	irroranto

Infīnitivus praesentis actīvi	irrorāre
Infīnitivus praesentis passīvi	irrorāri
Participium praesentis actīvi	irrorāns
Gerundium	irrorandī
Gerundivum	irrorandus, -a, -um

Основа перфекта: irrorāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	irrorāvī	irrorāverim	irrorāveram	irrorāvissem	irrorāverō
	2 p.	irrorāvisti	irrorāveris	irrorāveras	irrorāvisses	irrorāveris
	3 p.	irrorāvit	irrorāverit	irrorāverat	irrorāvisset	irrorāverit
Pl.	1 p.	irrorāvimus	irrorāverimus	irrorāverāmus	irrorāvissēmus	irrorāverimus
	2 p.	irrorāvistis	irrorāveritis	irrorāverātis	irrorāvissētis	irrorāveritis
	3 p.	irrorāvērunt	irrorāverint	irrorāverant	irrorāvissent	irrorāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	irrorāvisse

Основа супина: irrorāt-

Participium perfecti passivi	irrorātus, -a, -um
Participium futuri activi	irrorātūrus, -a, -um
Supinum I	irrorātum
Supinum II	irrorātū

irroro

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ir-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. # покрывать росой, орошать (flores Col); приносить влажность (Africus irrorat Col); окроплять, увлажнять (crinem aquis O);# капать, стекать каплями (lacrimae irrorant foliis O);# посыпать (piper alicui rei Pers): oculis quietem i. Sil навевать сон на глаза. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??