Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: irrufā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
irrufō
|
irrufor
|
irrufem
|
irrufer
|
—
|
—
|
2 p.
|
irrufas
|
irrufāris
|
irrufes
|
irrufēris
|
irrufā
|
irrufare
|
3 p.
|
irrufat
|
irrufātur
|
irrufet
|
irrufētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
irrufāmus
|
irrufāmur
|
irrufēmus
|
irrufēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
irrufātis
|
irrufāmini
|
irrufētis
|
irrufēmini
|
irrufāte
|
irrufamini
|
3 p.
|
irrufant
|
irrufantur
|
irrufent
|
irrufentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
irrufābam
|
irrufābar
|
irrufārem
|
irrufārer
|
2 p.
|
irrufābas
|
irrufabāris
|
irrufāres
|
irrufarēris
|
3 p.
|
irrufābat
|
irrufabātur
|
irrufāret
|
irrufarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
irrufabāmus
|
irrufabāmur
|
irrufarēmus
|
irrufarēmur
|
2 p.
|
irrufabātis
|
irrufabamini
|
irrufarētis
|
irrufarēmini
|
3 p.
|
irrufābant
|
irrufabantur
|
irrufarent
|
irrufarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
irrufābo
|
irrufabor
|
—
|
2 p.
|
irrufābis
|
irrufaberis
|
irrufāto
|
3 p.
|
irrufābit
|
irrufabitur
|
irrufāto
|
Plur.
|
1 p.
|
irrufabimus
|
irrufabimur
|
—
|
2 p.
|
irrufabitis
|
irrufabimini
|
irrufatōte
|
3 p.
|
irrufabuntur
|
irrufanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
irrufāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
irrufāri
|
Participium praesentis actīvi
|
irrufāns
|
Gerundium
|
irrufandī
|
Gerundivum
|
irrufandus, -a, -um
|
Основа перфекта: irrufāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
irrufāvī
|
irrufāverim
|
irrufāveram
|
irrufāvissem
|
irrufāverō
|
2 p.
|
irrufāvisti
|
irrufāveris
|
irrufāveras
|
irrufāvisses
|
irrufāveris
|
3 p.
|
irrufāvit
|
irrufāverit
|
irrufāverat
|
irrufāvisset
|
irrufāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
irrufāvimus
|
irrufāverimus
|
irrufāverāmus
|
irrufāvissēmus
|
irrufāverimus
|
2 p.
|
irrufāvistis
|
irrufāveritis
|
irrufāverātis
|
irrufāvissētis
|
irrufāveritis
|
3 p.
|
irrufāvērunt
|
irrufāverint
|
irrufāverant
|
irrufāvissent
|
irrufāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
irrufāvisse
|
Основа супина: irrufāt-
Participium perfecti passivi
|
irrufātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
irrufātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
irrufātum
|
Supinum II
|
irrufātū
|
irrufo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ir-; корень: --.
Семантические свойства
править
- окрашивать в красный цвет (capillum Hier; barba facta irrufata Tert). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править