mensuro

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: mēnsūrā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mēnsūrō	mēnsūror	mēnsūrem	mēnsūrer	—	—
	2 p.	mēnsūras	mēnsūrāris	mēnsūres	mēnsūrēris	mēnsūrā	mēnsūrare
	3 p.	mēnsūrat	mēnsūrātur	mēnsūret	mēnsūrētur	—	—
Plur.	1 p.	mēnsūrāmus	mēnsūrāmur	mēnsūrēmus	mēnsūrēmur	—	—
	2 p.	mēnsūrātis	mēnsūrāmini	mēnsūrētis	mēnsūrēmini	mēnsūrāte	mēnsūramini
	3 p.	mēnsūrant	mēnsūrantur	mēnsūrent	mēnsūrentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mēnsūrābam	mēnsūrābar	mēnsūrārem	mēnsūrārer
	2 p.	mēnsūrābas	mēnsūrabāris	mēnsūrāres	mēnsūrarēris
	3 p.	mēnsūrābat	mēnsūrabātur	mēnsūrāret	mēnsūrarētur
Plur.	1 p.	mēnsūrabāmus	mēnsūrabāmur	mēnsūrarēmus	mēnsūrarēmur
	2 p.	mēnsūrabātis	mēnsūrabamini	mēnsūrarētis	mēnsūrarēmini
	3 p.	mēnsūrābant	mēnsūrabantur	mēnsūrarent	mēnsūrarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	mēnsūrābo	mēnsūrabor	—
	2 p.	mēnsūrābis	mēnsūraberis	mēnsūrāto
	3 p.	mēnsūrābit	mēnsūrabitur	mēnsūrāto
Plur.	1 p.	mēnsūrabimus	mēnsūrabimur	—
	2 p.	mēnsūrabitis	mēnsūrabimini	mēnsūratōte
	3 p.	mēnsūrabuntur	mēnsūranto

Infīnitivus praesentis actīvi	mēnsūrāre
Infīnitivus praesentis passīvi	mēnsūrāri
Participium praesentis actīvi	mēnsūrāns
Gerundium	mēnsūrandī
Gerundivum	mēnsūrandus, -a, -um

Основа супина: mēnsūrāt-

Participium perfecti passivi	mēnsūrātus, -a, -um
Participium futuri activi	mēnsūrātūrus, -a, -um
Supinum I	mēnsūrātum
Supinum II	mēnsūrātū

mēn-sū-ro

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. измерять, обмеривать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Синонимы

1. metior

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

Происходит от mētīrī «мерить, измерять» из праиндоевр. *ma-/*me- «мера»