pavito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: pavitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	pavitō	pavitor	pavitem	paviter	—	—
	2 p.	pavitas	pavitāris	pavites	pavitēris	pavitā	pavitare
	3 p.	pavitat	pavitātur	pavitet	pavitētur	—	—
Plur.	1 p.	pavitāmus	pavitāmur	pavitēmus	pavitēmur	—	—
	2 p.	pavitātis	pavitāmini	pavitētis	pavitēmini	pavitāte	pavitamini
	3 p.	pavitant	pavitantur	pavitent	pavitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	pavitābam	pavitābar	pavitārem	pavitārer
	2 p.	pavitābas	pavitabāris	pavitāres	pavitarēris
	3 p.	pavitābat	pavitabātur	pavitāret	pavitarētur
Plur.	1 p.	pavitabāmus	pavitabāmur	pavitarēmus	pavitarēmur
	2 p.	pavitabātis	pavitabamini	pavitarētis	pavitarēmini
	3 p.	pavitābant	pavitabantur	pavitarent	pavitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	pavitābo	pavitabor	—
	2 p.	pavitābis	pavitaberis	pavitāto
	3 p.	pavitābit	pavitabitur	pavitāto
Plur.	1 p.	pavitabimus	pavitabimur	—
	2 p.	pavitabitis	pavitabimini	pavitatōte
	3 p.	pavitabuntur	pavitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	pavitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	pavitāri
Participium praesentis actīvi	pavitāns
Gerundium	pavitandī
Gerundivum	pavitandus, -a, -um

Основа перфекта: pavitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	pavitāvī	pavitāverim	pavitāveram	pavitāvissem	pavitāverō
	2 p.	pavitāvisti	pavitāveris	pavitāveras	pavitāvisses	pavitāveris
	3 p.	pavitāvit	pavitāverit	pavitāverat	pavitāvisset	pavitāverit
Pl.	1 p.	pavitāvimus	pavitāverimus	pavitāverāmus	pavitāvissēmus	pavitāverimus
	2 p.	pavitāvistis	pavitāveritis	pavitāverātis	pavitāvissētis	pavitāveritis
	3 p.	pavitāvērunt	pavitāverint	pavitāverant	pavitāvissent	pavitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	pavitāvisse

Основа супина: pavitāt-

Participium perfecti passivi	pavitātus, -a, -um
Participium futuri activi	pavitātūrus, -a, -um
Supinum I	pavitātum
Supinum II	pavitātū

pavito

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к paveo]
2. дрожать, трепетать (pavitante gressu SenT); бояться (quae pueri in tenebris pavitant Lcr);
3. чувствовать озноб, лихорадить Ter, CA. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??