Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: prorogā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
prorogō
|
prorogor
|
prorogem
|
proroger
|
—
|
—
|
2 p.
|
prorogas
|
prorogāris
|
proroges
|
prorogēris
|
prorogā
|
prorogare
|
3 p.
|
prorogat
|
prorogātur
|
proroget
|
prorogētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
prorogāmus
|
prorogāmur
|
prorogēmus
|
prorogēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
prorogātis
|
prorogāmini
|
prorogētis
|
prorogēmini
|
prorogāte
|
prorogamini
|
3 p.
|
prorogant
|
prorogantur
|
prorogent
|
prorogentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
prorogābam
|
prorogābar
|
prorogārem
|
prorogārer
|
2 p.
|
prorogābas
|
prorogabāris
|
prorogāres
|
prorogarēris
|
3 p.
|
prorogābat
|
prorogabātur
|
prorogāret
|
prorogarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
prorogabāmus
|
prorogabāmur
|
prorogarēmus
|
prorogarēmur
|
2 p.
|
prorogabātis
|
prorogabamini
|
prorogarētis
|
prorogarēmini
|
3 p.
|
prorogābant
|
prorogabantur
|
prorogarent
|
prorogarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
prorogābo
|
prorogabor
|
—
|
2 p.
|
prorogābis
|
prorogaberis
|
prorogāto
|
3 p.
|
prorogābit
|
prorogabitur
|
prorogāto
|
Plur.
|
1 p.
|
prorogabimus
|
prorogabimur
|
—
|
2 p.
|
prorogabitis
|
prorogabimini
|
prorogatōte
|
3 p.
|
prorogabuntur
|
proroganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
prorogāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
prorogāri
|
Participium praesentis actīvi
|
prorogāns
|
Gerundium
|
prorogandī
|
Gerundivum
|
prorogandus, -a, -um
|
Основа перфекта: prorogāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
prorogāvī
|
prorogāverim
|
prorogāveram
|
prorogāvissem
|
prorogāverō
|
2 p.
|
prorogāvisti
|
prorogāveris
|
prorogāveras
|
prorogāvisses
|
prorogāveris
|
3 p.
|
prorogāvit
|
prorogāverit
|
prorogāverat
|
prorogāvisset
|
prorogāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
prorogāvimus
|
prorogāverimus
|
prorogāverāmus
|
prorogāvissēmus
|
prorogāverimus
|
2 p.
|
prorogāvistis
|
prorogāveritis
|
prorogāverātis
|
prorogāvissētis
|
prorogāveritis
|
3 p.
|
prorogāvērunt
|
prorogāverint
|
prorogāverant
|
prorogāvissent
|
prorogāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
prorogāvisse
|
Основа супина: prorogāt-
Participium perfecti passivi
|
prorogātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
prorogātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
prorogātum
|
Supinum II
|
prorogātū
|
prorogo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: pro-; корень: --.
Семантические свойства
править
-
- продлевать (alicui imperium C; vitae spatium T); p. annum C продлить (срок занятия должности) на один год; p. alicui provinciam C продлить кому-л. срок управления провинцией;
- откладывать, отсрочивать (in alium diem aliquid Pl; dies ad solvendum C);
- продолжать (subolem CJ);
- оглашать (prorogata sententia CJ);
- уплачивать вперёд Dig, CJ. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править