Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: resignā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
resignō
|
resignor
|
resignem
|
resigner
|
—
|
—
|
2 p.
|
resignas
|
resignāris
|
resignes
|
resignēris
|
resignā
|
resignare
|
3 p.
|
resignat
|
resignātur
|
resignet
|
resignētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
resignāmus
|
resignāmur
|
resignēmus
|
resignēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
resignātis
|
resignāmini
|
resignētis
|
resignēmini
|
resignāte
|
resignamini
|
3 p.
|
resignant
|
resignantur
|
resignent
|
resignentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
resignābam
|
resignābar
|
resignārem
|
resignārer
|
2 p.
|
resignābas
|
resignabāris
|
resignāres
|
resignarēris
|
3 p.
|
resignābat
|
resignabātur
|
resignāret
|
resignarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
resignabāmus
|
resignabāmur
|
resignarēmus
|
resignarēmur
|
2 p.
|
resignabātis
|
resignabamini
|
resignarētis
|
resignarēmini
|
3 p.
|
resignābant
|
resignabantur
|
resignarent
|
resignarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
resignābo
|
resignabor
|
—
|
2 p.
|
resignābis
|
resignaberis
|
resignāto
|
3 p.
|
resignābit
|
resignabitur
|
resignāto
|
Plur.
|
1 p.
|
resignabimus
|
resignabimur
|
—
|
2 p.
|
resignabitis
|
resignabimini
|
resignatōte
|
3 p.
|
resignabuntur
|
resignanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
resignāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
resignāri
|
Participium praesentis actīvi
|
resignāns
|
Gerundium
|
resignandī
|
Gerundivum
|
resignandus, -a, -um
|
Основа перфекта: resignāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
resignāvī
|
resignāverim
|
resignāveram
|
resignāvissem
|
resignāverō
|
2 p.
|
resignāvisti
|
resignāveris
|
resignāveras
|
resignāvisses
|
resignāveris
|
3 p.
|
resignāvit
|
resignāverit
|
resignāverat
|
resignāvisset
|
resignāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
resignāvimus
|
resignāverimus
|
resignāverāmus
|
resignāvissēmus
|
resignāverimus
|
2 p.
|
resignāvistis
|
resignāveritis
|
resignāverātis
|
resignāvissētis
|
resignāveritis
|
3 p.
|
resignāvērunt
|
resignāverint
|
resignāverant
|
resignāvissent
|
resignāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
resignāvisse
|
Основа супина: resignāt-
Participium perfecti passivi
|
resignātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
resignātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
resignātum
|
Supinum II
|
resignātū
|
resigno
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re-; корень: --.
Семантические свойства
править
-
- снимать печать, распечатывать, вскрывать (litteras C; testamentum H): r. lumina morte (abl. temporis!) V открывать глаза умирающим, т. е. возвращать их к жизни;
- открывать, делать известным (fata venientia O);
- уничтожать, отменять, объявлять недействительным (fidem tabularum C);
- платить, возвращать (quae dedit fortuna H). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править