Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: aptā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
aptō
|
aptor
|
aptem
|
apter
|
—
|
—
|
2 p.
|
aptas
|
aptāris
|
aptes
|
aptēris
|
aptā
|
aptare
|
3 p.
|
aptat
|
aptātur
|
aptet
|
aptētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
aptāmus
|
aptāmur
|
aptēmus
|
aptēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
aptātis
|
aptāmini
|
aptētis
|
aptēmini
|
aptāte
|
aptamini
|
3 p.
|
aptant
|
aptantur
|
aptent
|
aptentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
aptābam
|
aptābar
|
aptārem
|
aptārer
|
2 p.
|
aptābas
|
aptabāris
|
aptāres
|
aptarēris
|
3 p.
|
aptābat
|
aptabātur
|
aptāret
|
aptarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
aptabāmus
|
aptabāmur
|
aptarēmus
|
aptarēmur
|
2 p.
|
aptabātis
|
aptabamini
|
aptarētis
|
aptarēmini
|
3 p.
|
aptābant
|
aptabantur
|
aptarent
|
aptarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
aptābo
|
aptabor
|
—
|
2 p.
|
aptābis
|
aptaberis
|
aptāto
|
3 p.
|
aptābit
|
aptabitur
|
aptāto
|
Plur.
|
1 p.
|
aptabimus
|
aptabimur
|
—
|
2 p.
|
aptabitis
|
aptabimini
|
aptatōte
|
3 p.
|
aptabuntur
|
aptanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
aptāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
aptāri
|
Participium praesentis actīvi
|
aptāns
|
Gerundium
|
aptandī
|
Gerundivum
|
aptandus, -a, -um
|
Основа перфекта: aptāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
aptāvī
|
aptāverim
|
aptāveram
|
aptāvissem
|
aptāverō
|
2 p.
|
aptāvisti
|
aptāveris
|
aptāveras
|
aptāvisses
|
aptāveris
|
3 p.
|
aptāvit
|
aptāverit
|
aptāverat
|
aptāvisset
|
aptāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
aptāvimus
|
aptāverimus
|
aptāverāmus
|
aptāvissēmus
|
aptāverimus
|
2 p.
|
aptāvistis
|
aptāveritis
|
aptāverātis
|
aptāvissētis
|
aptāveritis
|
3 p.
|
aptāvērunt
|
aptāverint
|
aptāverant
|
aptāvissent
|
aptāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
aptāvisse
|
Основа супина: aptāt-
Participium perfecti passivi
|
aptātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
aptātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
aptātum
|
Supinum II
|
aptātū
|
ap-to
Глагол, первое спряжение.
Корень: -apt-; окончание: -o.
- прилаживать, пригонять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- приводить в порядок, приводить в готовность, оснащать, снаряжать, снабжать, приготовлять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
Происходит от aptus «прилаженный, подходящий», от праиндоевр. *ap- «брать, достигать».
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править